Vēl nozīmīgs apstāklis, kas jāpiemin ir tas, ka advokātu un tiesnešu darbība ir pakļauta tikai likumam, kā arī pārklājās Latvijas zvērinātu advokātu padomju, Ģenerālprokurora padomes un tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas funkcijas daudzos aspektos. Labais jurista profesionālajā darbībā ir tas, ka advokāts specializējās kādā konkrētā jomā, attiecībā pēc strīda būtības, bet tiesnesis nē. Tādējādi advokāts pilnībā pārstāv klienta intereses un pilnībā cenšas atrisināt strīdu, izklāstot strīda būtības reālos apstākļiem. Savukārt tiesnesis pieņem lēmumus analizējot un piemērojot atbilstošas tiesību normas konkrētam strīdam, ko var uzskatīt par ļaunumu jurista profesionālajā darbībā, jo tiesnesis piemēro konkrētu tiesību normu konkrētam strīdam, ne analizējot strīda būtības reālos apstākļus. Arī apskatot tiesas spriedumus, pētījumi atklāj trīs galvenās Latvijas tiesu spriedumu problēmas – spriedumu ir grūti uztverami, satur nepilnīgu informāciju un tiem pietrūkst pamatojuma. Tik pat daudzos gadījumos tiesa nepamato, kā piemērotā norma atbilst lietas apstākļiem. Tādēļ vislielākā nozīme ir tiesnešu sagatavotībai, apmācībai un tiesneši profesionālajai ētikai. Jebkurā gadījumā tiesas neatkarība ir iespējama tikai tad, ja likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara viena otru respektē un reāli darbojas varas dalīšanas princips.
…
Ētika ir viena no vissenākajām teorētiskajām disciplīnām, kuras pētīšanas objekts ir morāle. Tā ir būtības, brīvības un vērtību mācība. Ētika ir arī mācība par pareizu uzvedību, kā arī zinātne par morāli, tikumību, ētikas pamatkoncepti, piemēram, pieņemamais un nepieņemamais, labums un ļaunums, tikums, griba, atbildība. Kā praktiskā filozofija ētika ir dzīves pamatlīnijas un savas dzīves jēgas īstenojuma izvēle – kādam man jābūt, kā cilvēciskai būtnei, dziļi personiska un būtiska izvēle, ar tūkstoš nezināmajiem, ar riska un neparedzētu situāciju momentiem. Cilvēku attiecības mums uzdod nepārtrauktas mīklas, virza mūs pa sadzīves labirintiem, tādēļ ik brīdi ir nepieciešama radoša pieeja, ko īsteno radoša personība. Darbošanās informācijas trūkuma vai pārpilnības apstākļos jau nav iespējama bez emociju un gribas palīdzības, lai pieņemtu lēmumu, kas prasa personisko atbildību. Tas neļauj cilvēkam pārvērsties par manipulējamu objektu, par būtni, kas darbojas pēc ieprogrammētiem algoritmiem.
