Par Klasisko politisko režīmu tipoloģiju dēvē Aristoteļa vēl 4 g.t.p.m.ē izgudroto klasifikāciju, kurai pamatā viņš lika visu 158 Grieķu pilsētvalstu analīzi, lielā mērā tāpēc, ka šī, būšot pirmā šāda veida klasifikācija, kļuva par aktuālo nākamo 2500 gadu laikā.1 Izdalot 6 pārvaldes formas – tirāniju, oligarhiju, demokrātiju, monarhiju, aristokrātiju un politiju, viņš balstījās uz ‘valdnieka’ kritērija –kas pārvalda (viens, daži, vairāki), un uz ‘ieguvēja’ kritērija – kuram šī pārvaldes forma ir izdevīga (valdniekam vai sabiedrībai). Ar mērķi atrast to ideālo pārvaldes formu, viņš cenšas novērtēt katru no izdalītajiem. Šādi, tirānija, oligarhija un demokrātija balstījās uz kārtību, kad pārvalde rīkojas savās interesēs, uz citu rēķinā. Toties, monarhija, aristokrātija un politija valdība rīkojas sabiedrības interesēs. Tomēr monarhija un aristokrātija sava pamatā ir dievišķā vēlme likt sabiedrības intereses pārvaldes interešu priekšā.…
