Sadarbības prasmes palīdz sekmīgi darboties grupā un apgūt akadēmiskos uzdevumus. Sadarbības prasmes, piemēram, iedrošināšana, paskaidrošana, izpratnes pārbaudīšana, sekmē efektīvu grupu darbu.
Grupu darbs paredz sadarbību, bet sadarbības prasme ir jāveido. Mācīšanās sadarbībā jeb kooperatīvā mācīšanās dod iespēju audzēkņiem un pedagogiem mācīties kopā. Kooperatīvā mācīšanās metode pieņem, ka sadarbība ir viena no prasmēm, kas katram sabiedrības loceklim ir absolūti nepieciešama- pieaugušajiem jāstrādā grupās, kolektīvi jāpieņem lēmumi un jārisina konflikti. Bez tam cilvēki sadarbībā vislabāk mācās un apgūst jauno, īpaši bērni: viņi labāk saprot, ja „savā” valodā skaidro cits citam dažādas idejas; arī labāk izprot viens otra jautājumus (Grigule, 1998)
Kooperatīvā mācīšanās- izglītības satura apguves process, kas paredz darbu nelielās patstāvīgi strādājošās grupās, pamatojoties uz dalībnieku sadarbību. Grupas dalībnieki ir ar dažādām zināšanām un spējām, mācās cits no cita, koordinē savu darbību ar dialogiem, apmainās ar idejām un atbilstošu informāciju. Notiek aktīva mijiedarbība arī starp grupām. Skolotājs ir darba koordinators un konsultants, kas var mainīt grupas sastāvu, uzdevumus u. tml. Un kas šajā procesā seko, lai blakus izglītības mērķiem tiktu sasniegti vienlīdz nozīmīgi sociālie mērķi (Skujiņa, 2000).
Kooperatīvā mācīšanās ir viens no mācīšanās veidiem grupās, kad darbs ir plānots un organizēts, lai apgūtu gan akadēmiskās zināšanas, gan sociālās prasmes. Šo terminu veido jēdzieni: kooperācija (cooperatio – sadarbība) – darba organizācijas forma un mācīšanās – personības attīstības process, kas īstenojas katram cilvēkam raksturīgā mācīšanās stilā (Grigule, 1998).
…
