Gēnu inženierija un ētika

Kanta koncepcija, kas dzīvniekiem liedz morāles subjektu lomu, manuprāt, nostāda divdomīgā situācijā morāles subjektus – cilvēkus. Cilvēki pakļauj sāpēm un mocībām dzīvniekus, nogalina un ēd tos, skaidri apzinoties, ko dara. To prāts spēj iztēloties un nojaust, cik lielas sāpes varētu pārdzīvot dzīvnieki. Visas šīs spējas, manuprāt, piešķir cilvēkam atbildību par savu rīcību tāpat, kā šo spēju trūkums atbrīvo dzīvniekus no atbildības par savu rīcību. Ir apšaubāmi, ka cilvēki neapzinās, ko nodara dzīvnieki, tāpēc ir grūti atrast attaisnojumu dzīvnieku nogalināšanai, pamatojoties uz to, ka tie neapzinās morāles jēgu.[11]
Kā Mazais Princis teica: „Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus esam pieradinājuši.” Tāpēc katram ir jāuzņemas atbildību par katru radīto jaunatklājumu un to, kā tas ietekmēs pasauli.

Secinājumi
Tā kā lielā mērā ģenētiski modificētie organismi ir saistīti ar biznesu, iespējams, tādā veidā tiek veikta Eiropas tirgus aizsardzība, jo būs liela konkurence un izzudīs ilgtspējīgās saimniecības, kas ražo bioloģiski tīrus produktus;
Ģenētiski modificētās pārtikas viens no mērķiem bija samazināt badu pasaulē, taču ir radusies pretēja reakcija un ir palielinājusies šī robeža starp nabadzīgajiem un bagātajiem un bērnu dzimstība nabadzīgajos reģionos pieaug, tādā veidā ar katru brīdi šo robežu palielinot;
Ar gēnu inženierijas palīdzību pastāv iespēja radīt lauksaimniecībai labvēlīgus augus, kā arī lopkopībai – lopus;
Nav pilnīgi zināma ģenētiski modificēto organismu ietekme uz citām dzīvajām būtnēm un vidi

…