Galvenā doma
Helēna apglabā savu aizgājušo māti. Uz bērēm ierodas mātes jau iepriekš uzaicinātie viesi – mācītājs un 7 vāķētāji.
Māti un meitu vieno vienīgi «nojautas». Helēnai nekad nav bijušas tuvas attiecības ar māti, tādēļ par Eleonoras dzīvi viņa nezin neko daudz.
Ierodoties viesiem, Helēna tos uzņem ar nepatiku. Ceremonijas laikā katrs no viņiem noskaitīja psalmu, kas aizkustināja Helēnu.
Tieši šo pslamu dēļ, Helēna nolēma, ka šie viesi ir viņas vienīgā iespēja iepazīti māti.
7 vāķētāju stāstos atklājas neparastā Eleonoras pasaule.
Īsromāna prologā, gan beigās izskan vadmotīvs par sievieti, kas lasa priekšautā akmeņus.
Stāsti
Jonatans Sīmans – stāsts «Nevainīgā bēgle»
- Eleonora ir jauna meitene jūrmalā, kas izbauda mieru un glābj roņu mazuļus.
Emma Virgo – stāsts «Bezjēdzības rūgtā smarža»
- Emma, metot ārā pa logu spoguli, nogalina vīrieti. Eleonoras izdeja mirušo inscinēt, kā kara kritušo, izglābj Emmu.
Konrāds Ķeizars – stāsts «Marcipāna laime»
- Konrāds ar marcipānu pacienā Eleonoru - viņi iemīlas. Eleonora no pēckara Vācijas vēlas atgriezties dzimtenē.
Sofija Asara – «Bads un reibums»
- Eleonora kopā ar Sofiju atrodas izsūtījumā Krievijā – bads.
Bita-Bita – «Eņģeļa spārniņi»
- Eleonora mīlēja spēles – «Melošana» un «Mirsti».
Kirils Pelns – «Intīma masa»
- Kirila Pelna grēksūdze. Eleonorai bail no mēnesgaismas, vilkačiem(vientuļajiem cilvēkiem).
Uga Todhauzers – «Priecīga mums ir šī diena»
Tēvs noslīcinājās. Todhauzens ar māti ienīda Eleonoru.
…
