Koksnes ķīmiskais sastāvs
Koksne sastāv no organiskajām vielām, kuru sastāvā ietilpst šādi ķīmiskie elementi: ogleklis
(C), ūdeņradis (H), skābeklis (O) un slāpeklis (N). Koksnes elementārsastāvs praktiski nav
atkarīgs no koku sugas. Vidēji sausa koksne satur 49 – 50% oglekļa, 6% ūdeņraža, 43 – 44%
skābekļa un tikai nedaudz – 12% slāpekļa. Zaru koksnes elementārsastāvs maz atšķiras no
stumbra elementārsastāva.
Kā galvenās sastāvdaļas jāatzīmē celuloze – C6H19O5 un lignīns (saukts arī par sklerogenu),
kura sastāvu var apzīmēt ar formulu – C19H24O10 un kas pēc visām pazīmēm spriežot, ir vistuvāk
miecvielām),polioze, polisaharīdi, ekstraktvielas.. Kā celulozē, tā arī lignīnā konstatētas jau
vairākas atsevišķas sastāvdaļas, kuru nozīme un savstarpējā sakarība vēl maz pazīstama.
Bez šīm, galvenajām, koksnes sastāvdaļām kokos vēl atrastas olbaltumvielas, pentozāni,
heksozāni, tauku vielas, miecvielas, krāsu vielas, terpentīni, minerālvielas, kalifonijs, ūdens un
citi savienojumi.
Dzīvnieku valstī lielā vairumā sastopamā slāpekļa koki satur, parasti, ne vairāk par 0.5%.
Celulozi vairāk satur mīkstie koki, lignīnu vairāk cietie koki, bet visas šīs sastāvdaļas ievērojami
svārstās vienā un tajā pašā koku sugā.
Dažu citu koku sastāvs redzams sekojošā tabulā, kurā minētie skaitļi ir dažādos laikos un
vietās novēroti; šos skaitļus tomēr nevar uzskatīt par galīgiem vidus skaitļiem, jo atsevišķo
novērojumu skaits nav pietiekoši liels, kā arī nav analizētas visas koku daļas, nav attiecīgi izcelts
koku vecuma iespaids.
…
