-
Ceļošana
Noslēgumā vēlos teikt, ka kopš sevi atceros man vienmēr ir paticis ceļot. Ceļošana man ir devusi neizsakāmi daudz. Ja es nebūtu ceļojusi un redzējusi pasauli, es tagad noteikti nebūtu tā pati personība, kas esmu tagad. Ceļojot es netikai ieraudzīju jaunas vietas un vēl neredzētus skatus, bet arī sajutu jaunas, vēl nebijušas emocijas, mainīju to, ko uzskatu par patiesām vērtībām un iemācījos būt pateicīga par to, kas man ir. Ceļojot es ievēroju, cik pasaule ir liela un skaista, un tas man atvēra acis, lika domāt un sapņot plašāk. Ceļošana arī sagatavo grūtībām un māca tikt galā ar neparedzamo. Vienmēr ir iespējams, ka pēc dienas, ko pavadīšu ceļā, manas pēdas būs netīras, mani mati izspūruši, bet manas acis… tās mirdzēs! Pasaule ir pārāk liela, lai neļautos kārdinājumam to atklāt un iepazīt. Es katram novēlu reizi pa reizei paņemt mugursomu un doties ceļojumā, lai vēlāk atgriežoties tā būtu pilna jaunu zināšanu, jaunu ideju un jaunu sapņu. …
Šodien pastāstīšu par to, bez kā savu dzīvi nevarētu iedomāties. Zinu, ka katram ir kāda lietaa bez kuras viņš nevarētu iedomāties savu dzīvi. Man tā ir ceļošana. Jau no agras bērnības katru vasaru gaidīju, kad vecāki teiks pāris īpašus vārdus, kas lika manai sirdij sisties straujāk: “sakārto somu, dosimies ceļā!” Pēc šiem vārdiem galvā nerimās domas - kur šogad brauksim, kā būs, ko redzēsim, bet skaidrs bija viens - man priekšā ir liels piedzīvojums. Katru gadu devāmies uz citu valsti, kas man kā mazam bērnam likās kā neticams brīnums. Pirmos ceļojumus pieredzēju kamēr vēl biju pavisam maziņa tāpēc tos spēju atcerēties tikai no bilžu albumiem. Tajos redzu sevi mammai un tētim pie rokas stāvot pie lieliem ūdenskritumiem, kāpjot akmeņainos kalnos un
