Radiosakaru sistēmu uzbūves pamatprincipi

Pārraidama ziņojuma ātrums un tilpums optiskajā kabelī daudz reizēs pārsniedz tos pašus parametrus telefonu tīklā, kurā izmanto koaksiālajos kabeļus. Tajā modulators iedarbojas uz kogerento gaismas avotu – gaismas izstarojošo diodi vai lāzeru.
Gaismas vilnis, kas izplatās pa optisko stikla šķiedru, uztvēršanas galā detektējas ar fotodioda palīdzību, un pēc dekodera, kā pirmajā sistēmā, pienāk uz pārveidotāju.
Ar tādu sakaru līniju palīdzību var veikt informācijas pārraidi ar lielu ātrumu - līdz 1000 Mbit/s.
Radiosakaru sistēmā ziņojumu pārraide tiek veikta ar radioviļņu augstas un super augstās frekvences palīdzību. Šeit, salīdzinājumā ar vada sakaru sistēmu, tiek pievienots radioraidītājs, radiouztvērējs un antenas. Lai pagarinātu radiosakaru līniju izmanto retranslatorus, kuri pieņem, pastiprina un izstaro signālu nepieciešamajā virzienā.
Radiosakaru sistēmas var sadalīt divās lielās grupās: virszemes un satelīta – kosmiskās. Virszemes sistēmā radioviļņi izplatās zemes atmosfēras robežās.
Arī jāņem vērā: pie augstas frekvences izstarotā signāla var nodot ziņojumu ar lielāku tilpumu un ar lielāku ātrumu.
Nozīmīga atšķirība satelīta – kosmiskajām radiosakaru sistēmām ir tā, ka to sastāvā ir mākslīgie Zemes satelīti, uz kuriem izvietojas radiosignālu retranslatori. Kopumā sistēma sastāv no divām galvenajām daļām vai segmentiem: kosmiskā un virszemes. Kosmiskais segments iekļauj noteikto satelītu skaitu ar retranslatoriem. Virszemes segmenta sastāvā ietilpst: sistēmas vadīšanas centrs, mezglu stacijas, kas veic sakarus ar satelītiem un to orbītu novērošanu un abonomentu termināli, kolektīvi un individuāli lietojama sistēma.
Kosmiskās radiosakaru funkcionēšanas sistēmas tiek noteiktas ar orbītas tipu, kurā virzās satelīti. Ir divas galvenās orbītas pie zemes: ģeostacionārās un neģeostacionārās.
Pie ģeostacionārās orbītas satelīts izvietojas ekvatora plaknē, apmēram 36000 km augstumā, un griežoties ar Zemes griešanas ātrumu, nokarājas virs konkrētā zemes virsmas punkta.
Antena tādā nekustīgā attiecībā prêt Zēmes virsmas satelīta visu laiku (24 stundas) „apgaismo” vienu un to pašu zemes virsmas lauku, nodrošinot radiosakarus plašas teritorijas robežās.

Radioviļņu izplatīšana

Radioviļņu izplatīšanās raksturs ir lielā mērā atkarīgs no izstaroto signālu frekvences.

…