-
Baltijas saimniecība un sabiedrība
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Zemju saimniecības un sabiedriskās struktūras izmaiņas | ||
| Muižniecība | ||
| Aramzemes | ||
| Klaušas | ||
| Dzimtbūtnieciskās verdzības laiks | ||
| Ostas pilsētas | ||
| Iedzīvotāju skaits | ||
| Iedzīvotāji | ||
| Patriotiskas jūtas | ||
| Šteinhaueru dzimta | ||
| Kultūra un valoda | ||
| «Nepamanītie» | ||
| Līvi | ||
| Valoda |
Kultūra un valoda
Latviešu un igauņu kultūra ietekmēja arī Igaunijā, Vidzemē un Kurzemē valdošo vācu kultūru.
Vairums vācu muižnieku un mācītāju prata latviešu (igauņu zemēs- igauņu) valodu.
Vēsturnieki atklājuši, ka Vidzemes vācu muižniecībā parādījušās pat nelielas atšķirības kultūrā starp tiem, kas dzīvoja Vidzemes latviešu daļā, un tiem, kas dzīvoja Vidzemes igauņu apriņķos.
«Nepamanītie»
Zīmīgi, ka, pastāvot latviešu un igauņu lielam skaitliskam pārākumam, tomēr daudzi ārvalstu monarhi un politiķi, runājot vai rakstot par šīm zemēm, viņus vispār "nepamanīja".
Diplomātijā valdīja viedoklis, ka Kurzeme, Vidzeme un Igaunija ir vācu apdzīvotas zemes, bet Latgalē dzīvo vācieši un poļi.
Piemēram, cars Pēteris I un viņa Lielās sūtniecības galminieki, kas cauri Vidzemei, Rīgai un Kurzemei devās uz Rietumeiropu, savās atmiņās ne ar vienu vārdu nav pieminējuši latviešus.
Vienīgais izņēmums bija zviedri. Ģenerālgubernators Jēkabs Hastfers pat ierosināja sadalīt Vidzemi divās daļās – latviešu un igauņu distriktos.
…
