„Cilvēku vajadzētu vērtēt pēc viņa iekšējām kvalitātēm, bet bieži vien tieši pirmais iespaids nosaka, vai kāds paliks pietiekami ilgi, lai jūs šīs lieliskās kvalitātes varētu parādīt.” (Jill Bremer. The Power of First Impressions, 2000) Nevienam netiek dota otra iespēja radīt pirmo iespaidu. Ar ārējo izskatu vēl pirms iepazīšanās, apmaiņas ar vizītkartēm tiek pateikts „kas mēs esam” –ar ko nodarbojamies, kādai sabiedrības grupai piederam, kādas ir mūsu cilveciskās īpašības. Protams, šo iespaidu vēlāk var mainīt gan uz labo, gan slikto pusi. Tomēr apģērbs, tāpat kā rokasspiediens, acu kontakts, balss tembrs, nenoliedzami nes pirmo „ziņu” sarunas parnerim. Mūsu intresēs ir lai tā būtu pozitīva.
Atbilstoša apģērba izvēle ir cieņas apliecīnājums apkārtējai sabiedrībai. Ja ar savu ārējo izskatu kads vēlas būt radikāli atšķirīgs, šokēt, rodas jautājums: ko ar to grib pateikt? Kāda „ziņa” tiek sūtīta? Atbilžu varianti nav glaimojoši: „Varu atļauties vairāk nekā citi”, „Pieņemtās normas uz mani neattiecas”, „Jūs kā gribat, bet es ģērbšos kā man ērtāk”, „Esmu tik aizņemts, ka mani šie sīkumi nenodarbina”, „Man ir vienalga, ko cit domā”, „Mans apģērbs-mana darīšana”. Visi šie atbilžu varianti liecina par augstprātību.
Apģērbs ir arī „ziņa” par darbības sfēru un ieņemamo amatu. Jo svarīgāk radīt stabilitātes un kompetences iespaidu, jo konservatīvāks apģērbs tiek izvēlēts. Tādeļ klasisko lietišķo stilu parasti izvēlas finanšu jomas darbinieki, valsts ierēdņi, augstas amatpersonas.…
