XXI gadsimta sākumā Eiropas sabiedrība vairs netiek iedalīta kārtās. Ņemot vēra šo faktu, tomēr nevar apgalvot, ka visi cilvēki būtu vienlīdzīgi. Arī mūsdienās jebkuras valsts iedzīvotāji veido vairākas sociālās grupas, taču noslāņošanās nerada tiesisku nevienlīdzību, vismaz no pozitīvo (rakstīto) tiesību viedokļa ne.
Saskaņā ar viduslaiku paražām sabiedrība tika sadalīta kārtās. Katrai no tām bija savas īpašas tiesības un pienākumi pret valsti. Kopumā viduslaiku Eiropa pazina četras kārtas – garīdznieku, vasaļu(muižnieku), namnieku (pilsētnieku) un zemnieku kārtu. Tagadējā Latvijas teritorijā zemniecība kā kārta izveidojās pēc Rietumeiropas parauga, jo balti un līvi šādu sabiedrības iedalījumu nepazina līdz XII – XIII gs. mijai, kad sākās katoļticīgo kristiešu agresija pret Baltijas pagāniskajām zemēm.
XIII gs.beigās, kad visa tagadējā Latvijas teritorija tika iekļauta Vācijas impērijas sastāvā, pamazām sāka zaudēt nozīmi tādi jēdzieni ka brīvi vai nebrīvi ļaudis, un par primāro nosacījumu sāka izvirzīties personas nodarbošanās vai dienests. Tā pamazām XIV gs. laikā izveidojās zemnieku kārta pēc Rietumeiropas parauga.…
