‘’Lielas spodrības gaismā’’ bija, manuprāt, pati interesantākā no novelēm, jo pedantiska kārtība piemīt daudziem, bet šādā līmenī un ar šādu kaitējumu-cerams nevienam.
Novelē ‘’Jāšana uz Lauvas’’ vājība ir neuzticēšanās un greizsirdība. Varonis Teodors dodas apciemot savu draudzeni Idu, kuru nav pabrīdinājis par savu ierašanos un gaidot, kamēr Ida pārradīsies no sporta svētkiem, viņu sāk pārņemt nepamatotas aizdomas, ka Ida viņu krāpj.
‘’Stāsts par nagu’’, ‘’X un Y’’, kā arī ‘’Sarkanās asaras’’ bija mani favorīti.Cilvēka emocijas tika sakāpinātas tik nesaprotamā virzienā, ka to ir interesanti lasīt, jo man tas lika apskatīt cilvēku no citas puses. Šis noveļu krājums autoru padara ārkārtīgi profesionālu. Viņa fantāzīja ir apbrīnojama. Un veids kā E.Ādamsons šīs sakāpinātās emocijas padara viegli izprotamas, ir, manuprāt, ne tikai liels solis kā rakstniekam, bet arī kā labs līdzeklis, lai mēs spētu saprast tos,kas domā citādi kā mēs.…
