-
Latvijas Lauksaimniecības universitātes bakalaura studiju programmu studentu viedoklis par jauniešu iespējām darba tirgū
Pētījuma pamatojums: Latvijas nākotne lielā mērā atkarīga no tās cilvēkkapitāla, jauniešiem, kas mācās, apgūst profesiju, uzsāk vai drīzumā uzsāks savu darba karjeru. Tādējādi jaunatne uzskatāma par Latvijas darbaspēka potenciālu. Tomēr jaunatnes iekļaušanās darba tirgū nav vienkārša. No vienas puses, bieži dzirdēts – jaunatnei visi ceļi vaļā. No otras puses, jauniešiem ir mazāka drošība, nav garantijas par kvalifikāciju, par iespējamo darbu. Bieži vien jaunieši vēlās vai ir spiesti atrast darbu, lai gūtu darba pieredzi vai nopelnītu papildus kabatas naudu, kā arī iegūt lielāku finansiālo neatkarību no vecākiem un uzsāktu patstāvīgu dzīvi.
Taču darba tirgus pašlaik nav labvēlīgs darba meklētājiem – brīvo vakanču maz, bezdarbnieku daudz un atrast apmaksātu darbavietu bieži izrādās problemātiski. It sevišķi neapskaužamā situācijā ir jaunieši – studenti, skolu absolventi, kuriem trūkst darba devējiem tik ļoti svarīgās darba pieredzes. Viņi nav konkurētspējīgi ar ilgtermiņā strādājošiem darbiniekiem vai arī vienkārši dažādu uzņēmumu darba devēji nevēlas piedāvāt darba iespējas jauniešiem.
Pēc pēdējiem statistikas datiem jauniešu bezdarbs un integrācija darba tirgū Latvijā joprojām ir liela problēma , jo 20% no kopējā darba meklētāju skaita ir tieši jaunieši vecumā no 20 līdz 24 gadiem, ko apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti. Skatoties uz jauniešu bezdarba līmeni kopskatā, tas ir gandrīz divreiz lielāks nekā kopējais bezdarba līmenis, kas liecina, ka jauniešu nodarbinātība ir aktuāla problēma, kas jārisina.
Latvijā jaunieši ir viena no grupām, kuru visvairāk ir ietekmējusi ekonomiskā krīze, jo brīvo darba vietu skaita samazināšanās rezultātā jauniešiem ir grūti iekļauties darba tirgū. Viens no galvenajiem jauniešu bezdarba iestāšanās riskiem ir darba pieredzes trūkums. Visbiežāk jauniešiem, kuri pat ieguvuši labu izglītību, trūkst reālas darba pieredzes, savukārt darba devēji labprātāk darbā pieņem profesionālu darbinieku, nekā – jaunieti bez pieredzes.
Papildus jauniešu integrēšanos darba tirgū apgrūtina izglītības iestādē iegūto prasmju neatbilstība darba tirgus vajadzībām, piemēram, persona ir ieguvusi akadēmiskās zināšanas, taču trūkst praktiskās, kas neļauj jaunietim jau iegūt pirmo reālo darba pieredzi jau izglītošanās periodā. …
Pētījuma objekts: Latvijas Lauksaimniecības Universitātes bakalaura studiju programmu studenti. Pētījuma priekšmets: Latvijas Lauksaimniecības Universitātes bakalaura studiju programmu studentu viedoklis un attieksme par jauniešu iespējām darba tirgū. Pētījuma mērķis ir izvērtēt reālo situācija attiecībā uz studentu darba iespējām un noskaidrot Latvijas Lauksaimniecības Universitātes bakalaura studiju programmu studentu viedokli un attieksmi par jauniešu iespējām darba tirgū. Pētījuma uzdevumi: 1. Izpētīt jauniešu viedokli par savām darba iespējām 2. Izvērtēt jauniešu attieksmi pret darba tirgus prasībām 3. Izvērtēt situāciju un iemeslus darbā tirgū , kas mazina jauniešu iespējas atrast darbu; 4. Noskaidrot jauniešu viedokli par problēmām, kas viņiem traucē un ietekmē viņu iespējas integrēties darba tirgū 5. Atklāt būtiskākās jauniešu ekspektācijas attiecībā pret darba tirgus piedāvājumu Metodoloģija : Lai noskaidrotu jauniešu uzskatus par iespējām darba tirgū tika veikts pētījums, izmantojot kvantitatīvo pieeju. Dati tika iegūti ar anonīmas anketēšanas palīdzību. Jautājumos tiks izmantota pārsvarā Likerta skala. Kā pētījuma metode tika izvēlēta aptauja ar anketēšanu, jo šī metode ļauj iegūt informāciju no samērā liela aptaujāto skaita, salīdzinoši īsā laika periodā.
