Sāksim ar to, ko tad mēs saprotam ar vārdu renesance. Renesance ir periods Eiropas kultūras attīstībā 14. - 16. gadsimtā, kura idejiskais saturs bija humānisms, kura ideāls - vispusīgi attīstīts, izglītots cilvēks. Tātad, ja viss process renesance bija attīstība, tad secinu, ka notika arī dažādu kvalitāšu maiņa, un, manuprāt, pavisam noteikti radās jauna kvalitāte sabiedrības attīstībā, jo tieši sabiedrība ir kāda vēstures perioda spogulis.
Un kā, lai nosaka, vai šī kvalitāte bija pozitīva vai negatīva, labvēlīga vai nelabvēlīga sabiedrībai? Iepazīstoties ar vēstures literatūru, vēstures avotiem, spriežu, ka kopumā renesance rosināja pozitīvu un labvēlīgu kvalitātes maiņu Eiropas sabiedrības attīstībā, taču bija arī negatīvi fakti. To arī mēģināšu argumentēt, taču neapskatīšu visu Eiropu, bet vienu konkrētu valsti Angliju, kurā renesances sākums uzskatāms 1485. gadā, kad Indriķis VII “kāpa” tronī, jo uzskatu, ka, apskatot visu Eiropu, iespējams iegūt tikai virspusēju informāciju. Tāpēc nolēmu pētīt Anglijas renesanci dziļāk.…
