Es dzīvoju starp četriem vējiem, tūkstošiem upju un simtiem pilskalnu, starp cilvēkiem , kas man tuvi, kas mani saprot, kas man uzsmaida, un tiem, kam aizlatvija mīļāka par paša kreklu.
Paņem karti un ļaujies ceļam. Nesaki neko , vien iemīlies. Iemīlies dziļi un dāsni – vai tas stāvkrasts, vai Rūķīšu ozols, Daugavgrīva vai Mazsalaca. Ar mani jau tas ir noticis , - pat pirms piedzimšanas.…
