Šajā darbā plaši analizēts Taras Vestoveras autobiogrāfiskais darbs “Izglītotā”, pievēršoties autores bērnībai izolētā un ļoti noslēgtā ģimenes vidē, viņas attiecībām ar vecākiem un brāļiem, izglītības iegūšanas procesam, identitātes veidošanai, atmiņas uzticamības problēmai, vardarbības pieredzei un pakāpeniskai emocionālai atdalīšanās spējai no ģimenes uzskatu sistēmas. Darba mērķis ir parādīt, ka “Izglītotā” nav tikai stāsts par cilvēku, kurš no gandrīz pilnīgas formālās izglītības trūkuma nonāk augstākās izglītības vidē, bet arī dziļš vēstījums par zināšanu spēju mainīt cilvēka skatījumu uz sevi, par lojalitātes un brīvības konfliktu, kā arī par cenu, kas reizēm jāmaksā par tiesībām pašam noteikt savu dzīvi.
