Juridiskā analīze un tekstu rakstīšana

Tiesību normu piemērošana.
Tiesību norma = romāņu – ģermāņu tiesību sistēmas pamats.
TN = vispārobligātas uzvedības normas, kuras sankcionē vai iedibina valsts.
TN struktūra: hipotēze, dispozīcija, sankcija. Ne visas normas ir nodrošinātas ar sankciju.
2 elementi:
1.tiesību normas normatīvais / tiesiskais sastāvs;
2.tiesiskās sekas ( vispārējs)
Deduktīvā domāšana: no vispārējā uz konkrēto.
No loģikas viedokļa deduktīvā domāšana īstenojas siloģisma ? formā.
Siloģisms – domāšanas veids, kurā uz 2 atsevišķu spriedumu ( teikumu) pamata mēs secinām trešo spriedumu ( teikumu).
Vārdnīca: deduktīvs slēdziens, kas sastāv no divām premisām un galasprieduma (secinājuma)
Piemēram : Visi cilvēki ir mirstīgi. Jānis ir cilvēks. Secinājums: Jānis ir mirstīgs.
Šādā domāšanas veidā veido juridiskus tekstus.
Pirmais spriedums – lielā premisa,
Otrais spriedums – mazā premisa,
Lielā premisa ( pirmais spriedums) ir vispārēja, mazā premisa ir vai nu konkrēta vai atsevišķa, noslēgumā ir secinājums. Secinājums vienmēr ir konkrēts.
Piemērošanas process= jurists TN tiesisko sastāvu saista jeb attiecina uz konkrēto, juridiski izšķiramo dzīves gadījumu un nosaka, formulē atbilstoši tiesību normai konkrētās tiesiskās sekas izšķiramam dzīves gadījumam.
Piemērošanas procesā jurists: 1. konstatē reālā dzīves gadījuma apstākļus, 2. piemeklē tiesību normas – vienu vai vairākas- kuru normatīvā sastāvā , hipotēzē un dispozīcijā, ir noteikti vispārējie apstākļi un secina par konkrētā gadījuma tiesiskajām sekām atbilstoši tiesību normas/u priekšrakstiem.

Tiesiskās domāšanas procedūra – juridiskais siloģisms.
Juridiskajā siloģismā lielā premisa ir izvēlēta tiesību norma vai tiesību normas mazā premisa ir noregulējamais dzīves gadījums un secinājumā tiek formulēta …..konkrētās tiesiskās sekas.
P: Tiesību norma – lielā premisa, noregulējamais dzīves gadījums – mazā premisa, secinājums: tiesiskās sekas .
Šo procedūru dēvē par subsumciju. Subsumcija – tiesību normas elementu salīdzināšana ar faktiskajiem apstākļiem. Subsumcijas procesā jurists noregulējamo dzīves gadījumu pakārto normas tiesiskam sastāvam un uz šī pamata secina par tiesiskām sekām.
Indukcija: no konkrētā uz vispārējo; pretējs process deduktīvajam procesam. Induktīvās domāšanas procesā uz atsevišķu, konkrēto apstākļu pamata mēs secinām vispārējās dabas priekšrakstus.
Visas tiesību normas Latvijas tiesību sistēmā ir veidotas pēc deduktīvā principa- no vispārējām regulām uz konkrētām regulām, t.i. no vispārējā uz konkrēto.…