Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes prakses dienasgrāmata

Darbība- Pacients tiek pārlikts iepriekš sasildītā gultā un sasegts. Galvgalis ir piepacelts. Tiek pievienots skābeklis un turpināta i/v šķidruma un zāļu ievade. Pārbaudu vai pacients ir pilnīgi pamodies un izpilda vienkāršas pavēles, ir orjentēts laikā un telpā, var paelpot un paklepot, izbāzt mēli un noturēt galvu paceltā stāvoklī 5 sekundes (ja pacients to nespēj, tas var liecināt par atlieku relaksāciju). Kontrolēju vitālo funkciju rādītājus- sirdsdarbību, elpošanu, arteriālo spiedienu, pulsa oksimetriju, temperatūru un diurēzi. Sekoju līdzi drenu un operācijas brūces stāvoklim, lai savlaicīgi pamanītu un novērstu iespējamu asiņošanu. Visas darbības un iegūtos datus fiksēju aprūpes dokumentācijā.
Darbības mērķis- Būt informētai par agrīnā pēcoperācijas posma nopietnākajām iespējamām komplikācijām un to ārstēšanas iespējām.

Darbība- Noskaidroju, ka nopietnākās iespējamās komplikācijas ir laringospazma, elpceļu nosprostojums ar mēles sakni un elpošanas depresija pēc opioīdu lietošanas. Nereti attīstās pēcoperācijas nelabums un vemšana. Laringospazma visbiežāk attīstās pacientiem, kas nav pilnīgi pamodušies vai pēc ekstubācijas. To pamatā var būt reflektora reakcija, mehānisks vai ķīmisks kairinājums, alerģija, atlieku muskuļu relaksācija. Laringospazmai raksturīgs inspiratorais srtidors (savdabīga skaņa ieelpā) un cianoze. Minēto komplikāciju ārstē ar sekrēta atsūkšanu no augšējiem elpceļiem, Safāra paņēmienu, 100%skābekļa inhalāciju, glikokortikoidu i/v ievadi. Ja nepalīdz veic trahejas intubāciju. Elpceļu nosprostojums ar noslīdējušo mēles sakni vērojams pēcnarkozes sekundārā miega laikā, kad no organisma depo atbrīvojas anestēzijas zāļvielas un atkal nonāk asinsrinē, lai to novērstu var pielietot elpvadus.
Darbības mērķis- Nodrošināt atsāpināšanu pēcoperācijas posmā.

Darbība- Galvenā darbība vērsta uz to, lai pacientam nebūtu akūtas pēcoperācijas sāpes. Viss stiprākās pēcoperācijas sāpes parasti tiek novērotas 12-36 stundas pēc operācijas. Pretsāpju zāles tiek ievadītas kamēr pacients vēl nejūt sāpes,konkrētos laikos. Zāles var tikt ievadītas i/v vai i/m. Gadījumos, kad pacients sūdzas par sāpēm, to izvērtēšanai tiek piedāvātas sāpju analoģijas skalas. Atkarībā no sāpju stipruma, atsāpināšanai tiek izmantoti opiātu grupas vai nespecifiskie pretiekaisuma līdzekļi.



…