-
Japānas kultūra
Japāņi izvirza stingras prasības pie lietišķas saskarsmes ētikas. Galvenās prasības pie drēbēm ir kartīgums, un pat pedantiskums. Pārrunu laikā pēc noteikumiem žaķetes nost nevelk un kaklasaitus vaļā nelaiž. Īpaša nozīme Japānā ir tīriem un bez caurumiem zeķēm, jo mājās vai tradicionālā japānas restorānā ir pieņemts nākt iekšā bez apaviem. Par svarīgu atribūtu uzticošam attiecībām var būt dāvanas un suvenīri. Pēc noteikumiem, pirmās tikšanas laikā dāvanu davā saimnieki nevis ciemiņi.
Pirmie lietišķie kontakti ir neiespējami bez vizitkāršu apmaiņas, kuriem ir ļoti liela nozīme. Ir ieteicams lai vizītkarte būtu uzrakstīta divās valodās, japāņu un angļu valodā.
Japāņus vienmēr vajag saukt pēc uzvārdiem pielikot klāt „san” (kungs), piemēram, Koneko – san. Uzruna pēc vārdiem un cita familjaritāte saskarsmē nav pieņemta.
Lai nodibinātu kontaktu japāņi dod priekšroku nevis vēstulēm un telefona zvaniem, bet personīgus kontaktus, bet ne tiešus, bet caur trešo seju – starpnieku. Starpniekam ir jābūt labi pazīstamām ar abām pusēm japānas biznesmenam. Starpniekam vajag būt apbalvotam materiāli vai ar pretīmnakošu pakalpojumu.…
Tradicionālā japānas namā sienu daļa ir izbīdāmas papīra durvis – sjodzi, kuri vienlaikus kalpo arī par logiem. Grīda ir sēgta ar tatami – sapresēti salmu paklāji, kuru izmērs ir 1,8 m². Mēbeles ir ļoti maz. Par interjera centrālo daļu tiek uzskatīta tokonoma – dekoratīva niša, kuru grezno vāze ar gadalaikam atbilstošiem ziediem un kakemono, reizēm saukts ari par kakedziku, ne visai plats, pagarš papīra vai zīda attīts rullis ar kādu dabasskatu vai kaligrāfijas paraugu. Japāņi sēž uz grīdas, uz plakaniem spilveniem.
