Viena no pamācībām, kas ne reizi vien iesprūk starp gluži citāda rakstura rindām, ir aicinājums latviešiem pārtraukt plītēšanu, veselā saprāta un naudas notriekšanu brandavīnā. Raugoties uz nospiesto stāvokli, kādā tolaik zemnieks atradās, šāds darbs patiešām bija nepieciešams. Savu apgaismotāja misiju Stenders, šķiet, uztvēris nopietni. Grādīgais dzēriens, kas zemnieka postu tikai šķietami atviegloja, iegrūzdams pašu un apkārtējos arvien dziļākā izmisumā, radīja arī nekam nederīgu strādnieku, no baznīcas mācībām atrautu dvēseli. Šī ieraduma vietā piedāvājot zemniekam gūt prieku gara attīstībā, laimes meklēšanu vienkāršos ikdienas notikumos, Stenders reizē darīja labu gan kungu, gan latviešu kārtai.
Šķiet, augstas gudrības grāmata ir ļoti neparasts darbs. Tā prot sarežģīto izteikt nevis no svešām mēlēm pārceltos terminos, bet vienkāršam cilvēkam ļoti tuvā valodā. Stenders augstās zinātnes dāvāto gudrību spējis teikumos ietērpt tā, ka prāts vienu pēc otra uzbur krāšņus attēlus ar tālām zemēm, seniem notikumiem, neaizsniedzamiem spīdekļiem. Sagrozījis uzskatu par debess ķermeņu griešanos, viņš lūko nomierināt cilvēku prātus un no jauna tiem piedāvā meklēt atbildes Svētajos Rakstos.
…
