-
Ernests Hemingvejs "Sirmgalvis un jūra"
3. Filozofiskā jēga.
Bieži vien dzīvē, tas, ko mēs tik ļoti vēlamies, mūs nespēj darīt laimīgus, tā arī Sirmgalvis, redzot, kā haizivis saplosa viņa varenās zivs miesu, vēlas, kaut viņš nebūtu dzinies pakaļ šai zivij. Vēl viena mācība ir tāda, ka neatlaidība un ticība ir panākumu atslēga, taču cilvēks var strādāt dienām ilgi, lai kaut ko sasniegtu, un beigās to ļoti viegli pazaudēt.
4. Atziņas.
,,Bet īsts vīrs nav radīts izmisumam, vīrs var būt iznīcināts, bet ne izmisis.``
Manuprāt, šī atziņa ļoti raksturo arī pašu sirmgalvi. Pat gandrīz pilnīgi sagrauts, ar asiņainām rokām, aizmiglotām acīm, viņš turpināja cīnīties par savu mērķi. Šī atziņa simbolizē īsta vīrieša drosmi un gatavību drīzāk tapt iznīcinātam, nekā ļauties vājumam.
,,Laime mēdz parādīties tik dažādos veidos, ka viņu reizēm grūti pazīt. ``
Manuprāt, šī ir viena no vērtīgākajām šī darba atziņām. Tā māca novērtēt to, kas ir mums apkārt, jo, piemēram, vecais vīrs nemaz neapzinājās, cik patiesībā bija laimīgs mājās, kur varēja pavadīt laiku ar zēnu pirms bija sastapies aci pret aci ar savas dzīves lielāko izaicinājumu un gandrīz arī nāvi.
…
Darba sākumā, mēs iepazīstam sirmgalvi Santjago, vecu un pieredzējušu zvejnieku, kura vienīgais īstais draugs ir kāds zēns vārdā Manolino. Sirmgalvis jau astoņdesmit četras dienas ir gājis jūrā un atgriezies bez zivīm, vietējie viņu vai nu izzoboja, vai arī skatījās uz viņu ar žēlumu. Lai vai kā, Santjago ticība, ka astoņdesmit piektā diena būs liktenīgā, viņam atalgojas. Sirmgalvis jau agri no rīta dodas jūrā, zēns viņam ir sarūpējis svaigas sardīnes, ko izmantot par ēsmu zivīm. Viņš ir pieredzējis zvejnieks, jo ,,neviens cits nemācēja tā turēt auklas – lai katrā tumšās straumes slānī būtu pa āķim un zivs nevarētu aizpeldēt garām, to nepamanījusi``