Jautājums par motivāciju, iespējams, ir viens no svarīgākajiem visā personoloģijā. Ābrahams Maslovs, viens no humānistiskās teorijas un personoloģijas pamatlicējiem, uzskatīja, ka cilvēki ir motivēti personisko mērķu meklēšanai, un tas padara viņu dzīvi jēgpilnu un nozīmīgu. Patiešām, uz motīviem un motivācijas procesiem balstās visas humānistiskās personības teorijas pamata kategorijas un jēdzieni.
Maslovs apraksta cilvēku kā „būtni ar vēlmēm”, kura reti sasniedz pilnīgu apmierinājumu. Ja viena vajadzība ir apmierināta, rodas otra un kontrolē cilvēka uzmanību un pūles. Kad cilvēks apmierina arī to, vēl viena skaļi pieprasa apmierinājumu.
Cilvēka dzīvi var noraksturot ar to, ka cilvēki pastāvīgi kaut ko vēlas. Īpaši tas attiecas uz personībām, kuras ir pašaktualizējušās un kuras vispār atrodas pastāvīgos aktīvos meklējumos. Mērķa izvirzīšana, dzīves jēgas meklējumi un jaunu, parasti ar augstākām vajadzībām (vajadzība pēc pašcieņas, pašaktualizācijas un pašrealizācijas) saistīto jaunu motīvu radīšana ir pazīmes, ka personība ir nostājusies uz sarežģīta un mūžīga (jo tam nav ne sākuma, ne gala) pašaktualizācijas ceļa.…
