Vēl nesen ar aizrautību lasīju Imanta Ziedoņa epifānijas un prātoju, cik šis autors man ir tuvs. Neesmu vēl atradusi kādu citu autoru, kura darbi mani tik ļoti uzrunātu, tapēc izvēlējos rakstīt par šo, manuprāt, izcilo personību, jo ikkreiz lasot viņa radīto daiļradi ir tā sajūta, ka mūsu dvēseles runā vienā valodā. Es domāju, ka ir svarīgi katram atrast sev tuvākos autorus, kas mazliet palīdz personības veidošanā. Kādu kripatiņu labā ieliek mūsos.…
