Lieldienu svētdienas sprediķis un festivāls ir izdevies. Žozefīne pārņem Serža kafejnīcas vadīšanu, kuru viņa pārdēvē Café Armande. Atkal atgriežas ziemeļu vējš, bet šoreiz Viana izmet savas mātes pelnus ziemeļu vējā, simbolizējot viņas dzīves ceļu, kas beidzot novirzās no mūžībā aizgājušās mātes.
Rū atgriežas vasarā, lai būtu kopā ar Vianu, kura apņemas palikt, jo ciematā ir atradusi māju sev un savai meitai.
Filmas sižets atspoguļo ģimenes un cilvēku savstarpējās attiecības, to, cik grūti ir pieņemt kādu, kurš atšķirās, domā un uzvedās citādi. Cilvēku neizpratne, nosodījums, aizvainojums, aizkaitinājums, iekšējas bažas, neuzticība un nedrošība pašiem par sevi. Ļaudis domā par to, ko teiks citi, bet aizmirst paši par sevi. Jaunā sieviete Viana iemācīja, ka var dzīvot citādi, ka dzīvē var izmainīt esošo situāciju, ka darbs dara darītāju. Nevar aizbēgt no problēmām ,bet problēmas ir jārisina. Izturies pret citiem tā, kā vēlies, lai izturās pret Tevi. Mācies piedot, saprast, līdzi just, uzklausīt un atbalstīt. Šokolāde – tā ir kā laimes gabaliņš, kuru meklē ik viens šājā plašajā pasaulē, tā ir kā mīlestība, tā ir lēnprātīga, laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga, tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu, tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību, tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.
…
