-
Anglosakšu un kontinentālo Eiropas tiesību saimju salīdzinājums
Atkātošos, bet vēlreiz gribu uzsvērt, ka kontinentālās Eiropas tiesību sistēmās būtiska nozīme ir tiesību avotu hierarhijai un struktūrai sadalījumā pa dažādām nozarēm un pakārtotības līmeņiem. Šai tiesību sistēmai ir tendence veidot tiekšanos pēc askētiskuma, proti, vienkāršības, skaidrības un viskozitātes, proti, stingruma, normu sastādīšanā. Tiesnešu loma lēmumu noteikšanā šeit nav pārāk liela, tā vietā dominē noteiktā likumdošana kā primārais tiesību avots, kas, savukārt, praksē liedz subjektīvo skatījumu uz individuālajām situācijām.
Ar savādāku „pieeju” ir anglosakšu tiesību .Svarīgākais, manuprāt, ir tas, ka galvenais tiesību avots anglosakšu tiesību saimē ir tiesu precedenti jeb pagātnē pieņemtie lēmumi un īpaša nozīme ir tiesu praksei un procesuālajiem jautājumiem. Šī tiesību sistēma balstās uz common law (kopējo tiesību) darbības principiem, respektīvi, precedentu tiesībām, ko radījušas augstākās tiesas, un tas ir galvenais tiesību avots.…
Mēs dzīvojam laikā un pasaulē, kad neviens nevēlas būt vienāds, un katrs meklē sev labāko un piemērotāko it visā – arī ikviena valsts ir sava veida personība un katra no tām cenšas atrast sev piemērotāko pārvaldes sistēmu. Bet kā zināms , tiesību nozare ir viens no pamatakmeņiem, kas nosaka daudzus no tās izrietošus faktorus. Līdz ar to tas ir tikai loģiski, ka valstīs viena vai pat vairākas tiesību sistēmas ir atšķirīgos līmeņos , kā arī eksistē starptautiskās tiesības starp tām. Tiesību sistēmas var būt ļoti atšķirīgas viena no otras, ko ietekmē vēsturiski, ekonomiski politiski, reliģiski faktori, kā arī iedzīvotāju mentalitāte un dzīves veids. Būtiska ir arī valsts iekārta un pārvaldes režīms kopumā, jo tās var atšķirties ne vien likumu normu līmenī, paražās, tiesu prakses un doktrīnas nozīmē, bet arī tiesību hierarhiju avoti var būt atšķirīgi. Runājot konkrēti par anglosakšu vai kontinentālās Eiropas tiesību sistēmu, lai es varētu izteikt savu viedokli, kura no iepriekš minētajām tiesībām ir labāka, sākotnēji ir jāaplūko abu tiesību loku izcelsme no vēsturiskā viedokļa, kā arī to tiesu sistēma kā kopums. Tikai tad ir iespējams pamatoti izvirzīt un pamatot savu spriedumu. Pirmkārt, uzskatu, ka tiesību sistēma nepieciešama, lai nodrošinātu taisnīgu normu piemērošanu visiem indivīdiem, lai visiem indivīdiem normas tiktu piemērotas vadoties pēc tiem pašiem principiem. Tiesību sistēmas atšķiras ar normu dažādību, normu grupējumu, normu radīšanas un interpretācijas paņēmieniem, to hierarhiju. Kopumā pastāv sekojoši tiesību loki ( tiesību saimes ): kontinentālās Eiropas tiesību loks, Anglosakšu tiesību loks, Islama tiesību loks un Musulmaņu tiesību loks Apskatot liekākos , secināju, ka pie anglosakšu tiesību loka pieder tādas valstis kā ASV, Lielbritānija, Kanāda, Austrālija un citas valstis kur vēsturiski bijusi liela Anglijas ietekme. Savukārt pie kontinentālās Eiropas tiesību loka pieder vairums Eiropas valstu : Francija, Vācija, Spānija utt. , arī Latvija. Kā arī Japānā un citur pasaulē. Protams, arī tādas valstis, kurās šīs sistēmas ir sajaukušās ne tikai savstarpēji, bet arī ar citām tiesību sistēmām
