-
Sociālā darba gadījuma supervīzijas modeļa izveide
Оцененный!
Centrs ir institūcija, kura nodrošina sociālo aprūpi un mājokli pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem.
SAC xxxxx ir dibināts 1972.gadā kā veco ļaužu pansionāts.1977.gadā pansionāts tiek reorganizēts par psihoneiroloģisko pansionātu. Šeit ierodas pirmie cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Paralēli šeit dzīvo arī invalīdi ar fiziska rakstura traucējumiem.
Pašlaik klientu vajadzībām aprūpes centrā strādā divi arod (amat)apmācības skolotāji, pieci sociālie darbinieki, viens muzikālais audzinātājs, divpadsmit sociālie aprūpētāji, trīsi rehabilitētāji, trīsdesmit divi aprūpētāji, ergoterapeits, psihologs, psihiatrs, medicīniskais un tehniskais personāls. Pa nakti katrā korpusā dežurē pa diviem aprūpētājiem. Klienti aprūpes centrā ,,Rūja’’ ierodas galvenokārt no bērnu rehabilitācijas centra ,,Baldone’’ pēc sešpadsmit gadu sasniegšanas. Klientūra ir gados jauna - vidējais vecums svārstās starp divdesmit un trīsdesmit gadiem. Pašlaik aprūpes centrā atrodas 240 klientu.
Centru vada direktors. Direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Centra direktoram ir tieši pakļauts direktora vietnieks.
Centram ir sekojošas struktūrvienības:
sociālās aprūpes daļa;
veselības aprūpes daļa;
saimniecības daļa;
grāmatvedība;
personālā daļa;
pārtikas bloks.
Centra struktūrvienību vada struktūrvienības vadītājs. Centra struktūrvienību veidus un to uzdevumus nosaka Centra reglaments.
Centra darbības mērķis ir nodrošināt sociālo aprūpi, rehabilitāciju un pastāvīgu dzīvesvietu personām ar smagiem garīga rakstura un citiem funkcionāliem traucējumiem (pirmās un otrās grupas invalīdiem).…
Supervīzija ir supervizora un supervizējamā mijiedarbības process – saskarsme, metodes, process un rezultāts, kuras mērķis ir profesionāla attīstība vai izdegšanas mazināšana. Supervīzijas laikā sociālais darbinieks saņem; emocionālu atbalstu, dalās pieredzē ar kolēģiem dažādu jautājumu risināšanā, apzinās savas kompetences robežas, risina ētiskas dilemmas, atrod jaunus problēmas risinājumus un iegūst citu skatījumu uz tām, izvērtē konkrētus gadījumus ko ir darījis, ko dara un kā varētu darīt. Supervīzijā var piedalīties sociālie darbinieki, kuriem ir radusies spriedze un problēmas. Tie ir jautājumi, kuri skar darbinieka un klienta, darbinieka un organizācijas, kā arī darbinieka un visas komandas attiecības. Supervīzijai jābūt brīvprātīgai, atvērtai, tās mērķus nevar sasniegt piespiedu kārtā.
