Lietvārdi ir patstāvīgi vārdi, kam piemīt kopēja nozīme – priekšmetiskums. Piemēram, grāmata, putns, puķe, lietus, labums, skriešana, mīlestība.
Dzimtes:
a)vīriešu dzimte, piemēram, loks, grāvis, ledus.
b)sieviešu dzimte, piemēram, klints, kāja, zeme.
Skaitlis:
a)vienskaitlis, piemēram, gultas, sveces, apses.
b)daudzskaitlis, piemēram, suņi, lapas, koki.
Ir arī izņēmumi, lietvārdi, ko lieto tikai daudzskaitlī, tie ir daudzskaitlinieki, piemēram, ļaudis, milti, un lietvārdi, ko lieto tikai vienskaitlī, vienskaitlinieki, piemēram, sausums, Daugava, mīlestība.
Lietvārdu locīšana jeb deklinēšana ir lietvārdu pārveidošanās vienskaitļa un daudzskaitļa locījumos. Latviešu valodā ir septiņi locījumi:
Nominatīvs – kas?
Ģenitīvs – kā?
Datīvs – kam?
Akuzatīvs – ko?
Instrumentālis – ar ko?
Lokatīvs – kur?
Vokatīvs.
Īpašības vārdi ir patstāvīgi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi. Tā, piemēram, vārdi zaļš, brīnumains, vēss, augsts.
Īpašības vārdiem piemīt dzimte, skaitlis un locījums, kas saskaņojas ar lietvārda dzimti, skaitli un locījumu, jo norāda tā pazīmi.
Piemēri:
Zem zaļajiem (sieviešu dzimte, vienskaitļa ģenitīvs) egles zariem slēpās mazs (vīriešu dzimte, vienskaitļa nominatīvs) zaķītis. Pļavas malā bija skaistas (sieviešu dzimte, daudzskaitļa nominatīvs) puķes, kuru ziedlapas bija pilnas ar dzidrām (sieviešu dzimte, daudzskaitļa instrumentālis) rasas lāsēm.…
