Secinājumi par darbu
Kaut kāda jēga jau tajā runā bija, lai gan viss šķita kā virspusēja ideju grābšana un pierādīšana sabiedrībai par savu spējīgumu. Atliek vien spriest, kas līdz galam bija un kas nebija pareizi, lai saprastu, vai tiešām Kariņu varētu uztvert kā prasmīgu runātāju, jo prasmīgs runātājs arī vecu zābaku pārdos par miljonu.
Intereses pēc iegāju ievietotās saites komentāros, lai saprastu arī citu lasītāju, klausītāju viedokli – likās uzjautrinoši lasīt tādus komentārus kā sekojošo…
Tomēr piekrītu arī citiem lasītājiem, kur cita komentētāja atbalsta ministru prezidentu kā konkurētspējīgu valsts valdības dalībnieku, pieļaujot, ka sabiedrība nesaprot, ka viens cilvēks nevar izdarīt visu, ka pārmaiņām nepieciešama stipra komanda un korupcijas apkarošana arī nav ne vienas dienas, ne gada darbs, nepieciešama stipra aizmugure, jo to tik viegli izskaust diemžēl nav iespējams. Nepieciešams noticēt.
Rakstot šo darbu palika interesanti, šķiet, Kariņu redzu no cita skatupunkta. Uzskatu, ka no premjerministriem esošais ir gatavs darīt un pastāv par situācijām, cenšas un dara. Mazliet smieklīga šķita epizode, kur Kariņš pagājušās nedēļas valdības sēdē uz deputātiem, valsts varas vīriem un sievām dusmojās kā skolotājs. …
