Šodien vairs nevar teikt, ka Interneta lietotāju Latvijā būtu mazums, tā pilnasinīgu izmantotāju paliek arvien vairāk. Šejienes organizācijas un uzņēmumus sāk piemeklēt tās pašas un līdzīgas problēmas kā tehnoloģiski augsti attīstītās valstīs.
Kā raksta U. Ķinis, tiesību nozare, ko pasaulē sauc par informāciju tehnoloģiju tiesībām, Latvijā ir salīdzinoši jauna. Avots, no kura šobrīd varam smelties atziņas ir pasaules ekonomiski attīstītāko valstu pieņemtie normatīvie akti un pieredze. Tomēr vienmēr jāspatur prātā arī tas, ka ve viss, kas ir labs Eiropā vai Amerikā, ir piemērojams Latvijā. No otras puses, šīm valstīm ir apkopota milzīga praktiskā pieredze datornoziegumu izmeklēšanā un vainīgo personu notiesāšanā. Informācijas sistēma, neatkarīgi no tā, vai tā ir ASV vai Latvijā, atbilst analogiem parametriem. Līdz at to mums ir iespēja modeļu veidā izanalizēt un izpētīt dažādas kriminālnodarījumu situācijas datornoziegumu (kibernoziegumu) jomā.
Pašlaik valstī nav noslēgtas atbildības ķēdes par pārkāpumiem informācijas tehnoloģiju jomā. Latvijas Krimināllikums paredz kriminālatbildību par datornoziegumu izdarīšanu, taču vēl pastāv administratīvā atbildība, materiālā, disciplinārā, civiltiesiskā atbildība. …
