Ideja par personības vispusīgu attīstību ir radusies sen – jau renesanses laikmetā, un šī ideja ir aktuāla arī šodien. Šobrīd Latvijā bērnu un jauniešu izglītošana ir ieguvusi īpašu postkomunisma valstīm zīmīgu stāvokli, jo nereti interešu centri reāli spēj dot vairāk skolēnu sagatavošanā dzīvei, nekā to veic ģimene.
Daļa skolēnu vecāku atrodas depresijā (bezdarbs, naudas trūkums, sadzīves un citas problēmas), ir pārāk aizņemti ar ekonomiska rakstura jautājumu risināšanu un cieš ne tikai no nabadzības uz bezpalīdzības, nesakārtotas likumdošanas, bet arī no neprasmes izteikt sevi, risināt konfliktus, socializēties jaunajā sabiedrībā, atteikties no dzīves laikā iegūtajiem stereotipiem. Vecāki nevar dot bērniem un jauniešiem to, ko paši skolā nav mācījušies.
Tieši tādēļ īpaša nozīme bērnu un jauniešu attīstībā ir neformālajai izglītībai interešu centros un šajās iestādēs strādājošo pedagogu kompetencei.…
