Rasisms un antisemītisms
Nacistu ideologi rasi pasludināja par sabiedrības politisko un garīgās attīstības pamatu. Rasi tie izprata kā tautu uzplaukuma vai bojāejas izšķirošu faktoru. Cīņu starp dažādām rasēm viņi uzskatīja par vēstures svarīgāko virzošo spēku.
Nacistu „rasu teorija” balstījās uz rasu „dabisko” nevienlīdzību. Rases iedalīja bioloģiski un intelektuāli „vērtīgās”, „mazvērtīgās” un „nepilnvērtīgās” rasēs. Par vienīgo rasi, kas spējīga veidot kultūru un sasniegt civilizācijas kalngalus, nacisti uzskatīja āriešus.
Vācieši tika atzīti par „rasiski augstvērtīgu tautu”.
Par „nepilnvērtīgu rasi” nacisti pasludināja ebrejus. To tiesības dzīvot tika noliegtas. Galējs antisemītisms bija vācu rasisma galvenā ideja.
Ebrejiem piedēvēja visu, kas bija svešs nacionālsociālistiskajai ideoloģijai: marksismu, sociālo revolūciju, republiku, parlamentu un demokrātiju. Ebrejus vainoja visās Vācijas iekšpolitiskajās un ārpolitiskajās neveiksmēs.
…
