Jaunā, 20. gadsimta sākumā Latvijā bija saspringts iekšējais stāvoklis. Pilsētas strādnieki prasīja palielināt algu, saīsināt darbadienu. Notika streiki Liepājā, Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī. 1904.gadā Krievija sāka karu ar Japānu. Mobilizēti tika arī daudz strādnieki no Latvijas, tādēļ neapmierīnātība tautā vēl pieauga.
Laukos joprojām gandrīz puse lauksaimniecībā izmantojamās zemes piederēja muižniekiem. Zemnieki arvien biežāk prasīja likvidēt muižu zemes īpašumus.
Latviešu tauta izjuta divkāršu nacionālo jūgu – sveši bija gan vācu muižnieki un mācītāji, gan arī krievu valdība un tās ierēdņi. Krievijas impērijā latviešu tautai nebija īstas ticības brīvības, ierobežotas bija iespējas izteikt savus uzskatus presē, dibināt biedrības, ieņemt augstākus amatus valsts iestādēs…
