-
Saules kauja, tās norise, vieta un nozīme
Оцененный!
Darba uzdevumi ir:
aplūkot krusta karu sākumu Austrumbaltijā;
atrast un apkopot pieejamās ziņas vēstures avotos un literatūrā par Saules kaujas norisi;
analizēt pieejamās ziņas vēstures avotos un literatūrā par Saules kaujas vietas lokalizāciju;
apskatīt Saules kaujas nozīmi vēstures literatūrā.
Lai sasniegtu uzstādītos uzdevumus, darbā tika izmantoti gan avoti, gan vēstures literatūra. Informāciju par Saules kauju tika gūta no „Atskaņu hronikas” (13.gs.) kā pirmavota, kā arī no hronista Vartbergas Hermaņa sarakstītās „Livonijas hronikas” (14.gs.) un B. Rusova „Livonijas hronikas” (16.gs.) sniegtajām ziņām. Taču divas pēdējās hronikas ir tapušas uz pirmās bāzes un ievērojami vēlāk pēc darbā aprakstītajiem notikumiem. Līdz ar to šo hroniku ticamības pakāpe ir daudz zemāka, jo tajā daudzi fakti atspoguļoti izkropļotā veidā. Arī faktoloģiskais materiāls pēdējās hronikās ir ārkārtīgi skops. Arī „Atskaņu hronikai” ir savi trūkumi. Tā ir sarakstīta dzejas formā, kas apgrūtina izpratni par to, ko ar lirisko formu ir vēlējies pateikt hronikas autors. .
Kā avots tika izmantota „Atskaņu hronika” gan V. Belševicas, gan V. Bisenieka latviskajos tulkojumos. Kā Vartbergas Hermaņa „Livonijas hronikas” versija tika izmantota Internetā (www.livonia.narod.ru) ievietotais tulkojums krievu valodā. Savukārt, kā B. Rusova „Livonijas hronika” – no Internetā (www.historia.lv/) ievietotā E.Veislapa latviskais tulkojums. No A. Švābes sastādītās „Senās Latvijas vēstures avotu” II sējuma 1.brutnīcas tika iegūtas ziņas par dažādos avotos esošo informācijas saturu.…
Latvijas vēsturē 13. gadsimtā sākās kvalitatīvi jauns posms ¬attīstības laikmets - Livonijas laikmets. Šajā laikā jau kopš 10.gadsimta bija aizsākusies Rietumeiropas tautu spiešanās uz austrumiem, ko mēs pazīstam ar nosaukumu „spiešanos uz Austrumiem” (nereti lieto arī vācisko nosaukumu – „Drang nach Osten”). Šī kustība savu kulmināciju sasniedza 11.- 12. gadsimtā, kad krusta kari¬ sasniedza arī Austrumbaltijas zemes. Eiropas krustneši, misionāri un tirgotāji, kas nāca galvenokārt no Vācijas, kā pirmos no vietējiem iedzīvotājiem sastapa lībiešus (livones). Viņu zemi vācieši sāka saukt par Livoniju. Taču vēlāk ar šo vārdu sāka apzīmēt arī citu, vāciešiem pakļauto tautību ¬ latgaļu, sēļu, kuršu, zemgaļu un igauņu ¬ novadus. Līdzās Livonijas nosaukumam reizēm tika lietots arī cits šīs teritorijas apzīmējums ¬Svētās Marijas zeme vai, kā saka latvieši, Māras zeme. Livonija jeb Māras zeme bija tikai ģeogrāfisks jēdziens, jo tajā ietilpa vairākas valstis. Livoniju kopumā veidoja mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijas. Livonijas laikmets Latvijas un Igaunijas vēsturē aptvēra vairāk kā trīsarpus gadsimtus ilgu laiku posmu līdz 16. gs. otrajai pusei, kad spēcīgo kaimiņvalstu spiediena rezultātā visduslaiciskā Livonija gāja bojā. Tomēr šī pretrunīgā laikmeta sekas daudzējādi ietekmēja turpmāko Baltijas vēsturiskās attīstības ceļu un tā īpatnības līdz pat mūsdienām. Vadoties no pieņemtā, Saules kaujā, kas notika 1236.gada 22.septembrī, lietuviešu un zemgaļu spēki sakāva un praktiski iznīcināja Zobenbrāļu ordeņa un tā sabiedroto karaspēku. Šī darba mērķis ir apskatīt un apkopot ziņas par Saules kaujas norisi, vietu un nozīmi.
