Kad Brīvības cīņas beidzās, bija jāsāk veidot pilnvērtīgu valsti ar saviem likumiem. Tika ievēlēta Satversme sapulce, kuras galvenais uzdevums bija izveidot Satversmi – Latvijas valsts pamatlikumu. Šī Satversmes sapulces darba kārtība bija arī jāatrisina jautājums par agrāro reformu jeb zemes likums.
Pēc kara liela Latvijas daļa bija izpostīta – daudzas zemes vairs nebija izmantojamas, jo tur bija saraktas tranšejas un savilktas dzeloņdrātis, bet zemnieku īpašumi bija nopostīti. Šo zemnieku īpašumu īpašnieki drošvien, ka devās bēgļu gaitās un nonāca citās valstīs, bet ne visi aizbēga uz citām valstīm. Daudzos cilvēkus ,kuriem nepiederēja zemes un kuriem darbs arī varēja nebūt, sauca par bezzemniekiem. Bezzemnieku kļuva vairāk, jo kad pienāca karš un zemnieki dodoties (ja devās) bēgļa gaitās, viņi pameta sev piederošās zemes un mājas, un tādā veidā kļuva par bezzemniekiem. Daudzi bezzemnieki kalpoja muižniekiem, kuriem piederēja ļoti lielas zemes platības (vācu muižniekiem piederēja lielākā daļa zemes no visas Latvijas teritorijas – latviešu zemniekiem piederēja neliela daļa zemes no visas Latvijas teritorijas).…
