-
E-dokumentu izmantošanas priekšrocības informācijas apmaiņā ar muitas klientiem
Реферат11 Компьютеры, программирование, электроника, Экономика
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Elektronisko dokumentu aprites pamatprincipi | 4 |
| 2. | Elektronisko dokumentu juridiskais spēks | 5 |
| 3. | Elektroniskie dokumenti Muitā | 6 |
| 4. | Starptautisko pārvadājumu veikšanai nepieciešamie dokumenti | 7 |
| 5. | Elektronisko dokumentu priekšrocības | 9 |
| Secinājumi | 10 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 11 |
Secinājumi
1. E-dokumentu drošu apriti nodrošina elektroniskie identifikācijas līdzekļi, e-paraksti.
2. E-dokumentā esošās informācijas konfidencialitātes nodrošināšana tiek stingri regulēta.
3. Valsts iestādēm ir pienākums pieņemt elektronisko dokumentu bez iepriekšējas vienošanās , tas neattiecas uz fiziskajām personām.
4. Lai elektroniski sagatavots dokuments iegūtu juridisku spēku, tam jāsatur obligātie rekvizīti.
5. E-dokumentam ir juridisks spēks, tas ir pieņemams kā pierādījums tiesvedībā un to nedrīkst noraidīt tikai elektroniskās formas dēļ.
6. E-dokumenta izdrukai ir tikai informatīvs raksturs. Lai e-dokumenta izdrukai piešķirtu juridisku spēku, tas jāapliecina kā dokumenta atvasinājums.
7. Pienākums paziņot par e-dokumenta saņemšanu ir tikai valsts un pašvaldību iestādēm, privātpersonām tas nav saistošs.
8. Elektroniskā deklarēšanas sistēma jeb EMDAS nodrošina iespēju elektroniski iesniegt un parakstīt muitas deklarācijas, iesniegumus, lēmumus un citus dokumentus.
9. Muitas klientiem dokumentu orģināli ir jāglabā vismaz 3.gadus, tāpēc, ja muitas dienestam šajā laika periodā rodas nepieciešamība pēc attiecīgajiem dokumentiem, muitas klientam ir pienākums uzrādīt to orģinālus.
…
Lai elektroniski sagatavots dokuments iegūtu juridisku spēku, tāpat kā papīra dokuments tas ir jānoformē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām (tam jāsatur obligātie rekvizīti). Obligātie rekvizīti e-dokumentā neatšķiras no rekvizītiem papīra dokumentos. Vienīgā atšķirība ir noformējumā dažiem rekvizītiem ,piemēram, parakstam un datumam. Ja e-dokuments ir parakstīts ar drošu e-parakstu un tam ir laika zīmogs, e-dokumenta parakstīšanas laiks ir laika zīmoga pievienošanas datums un laiks. E-dokumentam ir juridisks spēks, tas ir pieņemams kā pierādījums tiesvedībā un to nedrīkst noraidīt tikai elektroniskās formas dēļ. E-dokumentam juridiskais spēks ir tikai elektroniskajā vidē. Proti, neapliecinātai e-dokumenta izdrukai ir tikai informatīvs raksturs, jo tā ir e-dokumenta atvasinājums papīra formā. Lai e-dokumenta izdrukai piešķirtu juridisku spēku, tā jāapliecina kā dokumenta atvasinājums atbilstoši noteikumu MK Nr. 558 47. punktam. Izstrādājot elektroniska dokumenta kopiju papīra formā, tos dokumenta rekvizītus, kuri papīra formā nav redzami, atveido dokumenta kopijā uzreiz aiz apliecināmā dokumenta pēdējā rekvizīta virs apliecinājuma uzraksta. Kopijas pirmās lapas augšējā labajā stūrī raksta apliecinājuma uzrakstu, kurā ietver vārdus "Noraksts pareizs", "Izraksts pareizs" vai "Kopija pareiza". Un dokumenta atvasinājuma apliecinātājas amatpersonas pilnu amata nosaukumu (ietverot arī pilnu organizācijas nosaukumu un, ja nepieciešams, arī citas ziņas, kas ļauj nepārprotami identificēt personu), personisko parakstu un tā atšifrējumu. Savukārt elektroniskajā vidē visiem e-dokumenta eksemplāriem ir e-dokumenta oriģināla juridiskais spēks. Pienākums paziņot par e-dokumenta saņemšanu ir tikai valsts un pašvaldību iestādēm, privātpersonām tas nav saistošs. Pat ja e-dokuments valsts pārvaldes iestādei nav nosūtīts uz oficiālo e-adresi, e-pasta adresi vai ar cita portāla, piemēram, www.latvija.lv, starpniecību, bet nosūtīts, piemēram, EMDAS sistēmā ar speciālās tiešsaistes formas starpniecību. Arī šādā veidā nosūtīto dokumentu saņemšana tiek apstiprināta ar statusa “pieņemts” palīdzību.
