Konflikta un [bez]konflikta situācijas analīze

I [Bez]konflikta situācijas analīze
[1] Autors plkst. 18.00 ienāk kārtējās nodarbības telpā un apsēžas sev ierastajā vietā.
[2] Telpa sienas ir spilgtumu zaudējušā dzeltenā krāsā, kas tiek uzskatīta par hromatisku krāsu un piešķir gaišumu, siltumu un viegluma sajūtu. Krāsas dēļ telpā autors nodarbības sākumā izteikti izjūt augstu uzmanības koncentrācijas pakāpi, tomēr vēl pirms nodarbības beigām ātri iestājas noguruma sajūta . Varbūt vainojama krāsa, varbūt tas, ka iestājas dienas beigas, bet visticamāk – abi apstākļi kopā. Telpā atrodas apmērām 80 cilvēki, kas, viens otru satiekot, smaidot sasveicinās, vēlāk sarunājas (šajā brīdī cilvēkiem atvērtas pozas), radot vieglu tirgus troksni, kas ilgākā laika posmā nogurdina telpā esošos. Telpa izkārtota auditorijas stilā – vairākas solu rindas, pie kuriem sēž ar skatu uz galvenā runātā (auditorijas priekšā) pusi. Pats autors apzināti sēž Zommera „uzmanības piltuves” 60-65% uztveres zonā, tādējādi vienmēr tverot maksimālo no nodarbībām. Auditorijas priekšā ir galds un virs tā tiek projecēta power point prezentācija.
[3] Troksnis auditorijā ievērojami apklust un līdz ar to arī nodarbība sākas, lektorei sperot vairākus soļus auditorijas priekšā, apmēram 1,5 līdz 2 metrus no pirmās solu rindas, tādējādi nedaudz ieejot pirmās solu rindas sociālajā distancē. Pirmajā rindā sēdošie sāk uzvesties acīmredzami klusāk, tādējādi var domāt, ka lektore ir iekļuvusi pirmās solu rindas personiskajā distancē – gan ne ar seju vērsti, bet pa diognāli. Lektore saliek augšupvērsti abas plaukstas kopā krūšu augstumā, tādējādi apliecinot savu gatavību uzsākt savu darbu, un ar smaidu aicina nodarbības apmeklētājus uzsākt nodarbību. Šis process noris apmēram 20 sekundes līdz auditorija pieņem minēto aicinājumu. Lektore saturisko nodarbību sāk vadīt brīdī, kad viņa ir sajutusi, ka auditorija ir pieņēmusi viņas aicinājumu darbam.
…