-
Bronhiālā astma, pacientu aprūpes problēmas
3. Nobeigums
Bronhiālā astma pašlaik ir viens no pasaulē visbiežāk izplatītajiem ilgtermiņa patoloģiskiem stāvokļiem. Tā skar vidēji 5 – 10 % iedzīvotāju dažādās pasaules valstīs. Latvijā 5 % no visiem iedzīvotājiem slimo ar bronhiālo astmu. Statistiska liecina, ka no astmas ciešs aptuveni 300 miljoni un katru gadu mirst 250 000 planētas iedzīvotāju. Zinātnieki paredz, ka līdz 2025. gadam astmas pacientu skaits pasaulē var palielināties vēl par 100 miljoniem. (Platace, 2009).
Ilgstošais hroniskais iekaisums rada neatgriezeniskas izmaiņas elpceļos. Nekontrolēta astma ierobežo pacientu ikdienas dzīvi un dažkārt var beigties pat letāli. Lai nodrošinātu pacientu labu dzīves kvalitāti, veselības aprūpes ambulatorā etapā strādājošiem ārstiem ir nepieciešams astmas simptomus savlaicīgi atpazīt, īstenot pulmonologa izveidoto individuālo ārstēšanas plānu, lai novērstu astmas simptomus un slimības uzliesmojumus, sasniegtu pilnīgu astmas kontroli, nodrošinātu pacientam normālas ikdienas aktivitātes. (Cīrule, Puķe, 2009).
Pacientiem, kuri slimo ar bronhiālo astmu mūsdienās ir plaša farmakoterapija un, ja to atbilstoši pielieto, tad pacientiem ir iespējams dzīvot pilnvērtīgi. Pētot astmas rašanās cēloņus varu secināt, ka to ir iespējams kontrolēt, pirmkārt, izvairoties nonākšanai saskarē ar alergēniem, otrkārt regulāri lietojot ārstā nozīmētos medikamentus.…
Pēdējos gados aizvien vairāk cilvēki slimo ar elpošanas orgānu sistēmas slimībām. Bronhiālā astma ir vadošā hroniskā respiratorā slimība, tā skar 2 ‒ 5% Latvijas iedzīvotāju. Slimības attīstību ietekmē daudzi un dažādi faktori. Ļoti liela nozīme bronhiālās astmas attīstībā ir cilvēku dzīves apstākļiem, jo nelabvēlīgāki tie ir, jo lielāka ir astmas attīstības iespējamība. Ar bronhiālo astmu slimo ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Aptuveni 30 % bērniem no visas Latvijas ir diagnosticēta bronhiālā astma. Ņemot vērā pacientu pieaugošo skaitu, pēdējos gados ir veikti vairāki pētījumi par bronhiālās astmas etioloģiju un ārstēšanas metodēm. Bronhiālā astma ir iekaisīgs elpceļu bojājums, kurā iesaistītas dažādas iekaisuma šūnas un mediatori, kas rada bronhiālai astmai raksturīgas patofizioloģiskās pārmaiņas. Šis iekaisums nosaka pastiprinātu bronhu reaktivitāti uz dažādiem stimuliem un izsauc atgriezeniskas elpas trūkuma, sausu trokšņu un/ vai klepus lēkmes, īpaši naktīs un agri no rīta. Šīs epizodes asociējas ar izteiktu, bet variablu elpceļu obstrukciju, kas ir reversibla gan spontāni, gan pēc ārstēšanas, tomēr slimībai progresējot, rodas arī neatgriezeniskas pārmaiņas elpceļos. (Platace, 2009). Bronhiālā astma man ir ļoti aktuāla tēma, jo mans 3 gadus vecais bērns ļoti bieži slimo ar laringītu un slimības laikā piedzīvo astmai līdzīgas lēkmes. Lai gan diagnoze – bronhiālā astma nav apstiprināta, ģimenes ārste ir ļoti pārliecināta, ka manam bērniem ir liela varbūtība saslimt ar šo slimību tuvākajā nākotnē. Ņemot vērā visu iepriekšminēto man bija ļoti svarīgi izpētīt astmas rašanās mehānismus, lai izprastu kā mazināt bronhiālās astmas attīstību manam bērnam. Astma ir viena no visbiežāk sastopamajām hroniskām slimībām pasaulē. Pēdējo 20 gadu laikā tā izplatība ir ievērojami palielinājusies, īpaši bērnu vidū. Starp 50 pētītajiem gadījumiem maksimālais skaits (44%) astmas gadījumu tika konstatēts bērniem vecuma grupā no 11 līdz 12 gadiem. (Srinivasa, Ushakiran, Rudrappa, 2015)
Pdf formāts.