| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Darba tirgus | 3 |
| 1.1. | “Darba tirgus” jēdziens | 3 |
| 1.2. | Pārmaiņas un tendences darba tirgū | 3 |
| 2. | Darbs un darba resursi | 5 |
| 2.1. | Latvijas iedzīvotāju sastāvs | 5 |
| 2.1.1. | Darba resursu pieprasījums un piedāvājums | 5 |
| 2.1.2. | Iedzīvotāju sadalījums | 6 |
| 3. | Bezdarbs | 7 |
| 3.1. | Bezdarba līmenis | 7 |
| 3.2. | Bezdarba formas | 7 |
| 4. | Nodarbinātība un bezdarbs Latvijā | 9 |
| 4.1. | 2015. gadā Latvijā bezdarbnieku skaits un nodarbinātības līmenis | 9 |
| 4.1.1. | 2015. gadā Latvijā bezdarbnieku skaits | 9 |
| 4.1.2. | Ilgstošie bezdarbnieki | 9 |
| 4.1.3. | Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji | 10 |
| 4.1.4. | 2015. gadā nodarbinātības līmenis | 10 |
| 4.2. | 2016. gadā Latvijā bezdarbnieku skaits un nodarbinātības līmenis | 11 |
| 4.2.1. | 2016. gadā Latvijā bezdarbnieku skaits | 11 |
| 4.2.2. | Ilgstošie bezdarbnieki | 11 |
| 4.2.3. | Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji | 12 |
| 4.2.4. | 2016. gadā nodarbinātības līmenis | 12 |
| 4.3. | 2017. gadā Latvijā bezdarbnieku skaits un nodarbinātības līmenis | 13 |
| 4.3.1. | 2017. gadā Latvijā bezdarbnieku skaits | 13 |
| 4.3.2. | Ilgstošie bezdarbnieki | 13 |
| 4.3.3. | Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji | 13 |
| 4.3.4. | 2017. gada 3. ceturksnī nodarbinātības līmenis | 14 |
| 5. | Bezdarba samazināšanas iespējas | 15 |
| 5.1. | Būtiskākās darba tirgus problēmas | 15 |
| 5.2. | Darba tirgus problēmas risināšana | 17 |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 18 |
5.2. Darba tirgus problēmas risināšana
Lai nodrošinātu IKP pieaugumu vismaz iepriekšējā līmenī ekonomikas politikas veidotājiem jāmeklē jauni risinājumi ekonomiskās aktivitātes līmeņa paaugstināšanai, īpašu uzmanību pievēršot iedzīvotājiem pirmspensijas vecumā, kā arī papildus motivatoru radīšanai, lai iesaistītu darba tirgū iedzīvotājus, kas jau sasnieguši pensijas vecumu un jauniešus.
Lai tiktu sagatavoti vairāk speciālisti nākotnes darba tirgus vajadzībām IZM jāņem aktīvāka līdzdalība darba tirgum nepieciešamo izglītības programmu atbalstīšanā ne tikai formāli sadalot budžeta vietas, bet arī nodrošinot attiecīgo studiju virzienus ar papildus finanšu līdzekļiem, studiju infrastruktūras modernizācijai, ārvalstu mācību spēku piesaistei, studentu apmaiņai, praksei u.c.
IZM jāattīsta profesionālās izglītības sistēma gan vidējā, gan augstākā līmenī, nodrošinot investīcijas infrastruktūrā, satura attīstību, profesionālās izglītības prestiža palielināšanu, kā arī lielāku darba devēju iesaisti.
…
