Lietus parādās pēkšņi, un nereti arī atlaides var salīdzināt ar pēkšņu lietus gāzi. Tātad arī šajā situācija tika izmantots tēlainais izteiksmes līdzeklis- metafora. Šie, manuprāt, bija spilgtākie metaforu piemēri žurnāla „Ieva” interviju slejās.
„Līdz šim zināmā labākā lieta ir būt metaforas meistaram. To nevar iemācīties; tā ir ģēnija pazīme, ja tā vērš domas uz līdzībām.” Uzskatu, ka šajā apgalvojumā Aristotelis ir izteicies pilnīgi pareizi. Nevar no galvas iekalt metaforas un tās pielietot savā valodā. Tās ir jālieto pēc izjūtām, un uzskatu, ka ne visi cilvēki prot runāt skaisti un ar valodas izjūtām. Metaforiska runa ir savdabīga parādība, un ne katram tā ir dāvāta. Runāt daudz prot liels ļaužu pulks, taču runāt tādus vārdus, kas ietērpti metaforiskās mežģīnēs prot tādi, kas, pirmkārt, zina, ko nozīme metafora un, otrkārt, apzinās kuros gadījumos metaforas var iekļaut savā runā. Secinu, ka manis izvēlētajās intervijās ir iekļauts metaforu lietojums, un interviju sniedzējas ir apzinājušas metaforu lietojumu savā runā. Runā tās nav ļoti daudz, taču pietiekami, lai par runu varētu teikt, ka tā ir spilgtāka un krāšņāka nekā bez tām. Metafora- tā spilgtina un bagātina mūsu valodu, tāpēc, manuprāt, ikkatram ir jāapzinās to pielietojums savā valodas stilā.
…
