Edvards Sapīrs bija vienīgai profesionāli trenētas filologs starp Franca Boas studentiem, apdāvināts ar intuitīvu izpratni par gramatisko sistematizēšanu un vēsturiskajām attiecībām starp dažādām valodniecības nozarēm, darbojās vispārējā antoloģijā, kultūras teorijā un kultūras psiholoģijā. Viņa zinātniskie sasniegumi ir viegli dokumentējami pēc oficiālajām godalgām – pozīcija Čikāgas un Jēlas universitātēs, zinātniskākais grāds Kolumbijas universitātē, prezidentāls status Amerikas Antropoloģijas asociācijā un Amerikas Lingvistikas biedrība un piederība Nacionālajai Zinātņu akadēmijai.
Dzīve un izglītība
Dzimis Lemborkā Polijā (agrākajā Prūsijas pilsētā Lauenburgā) lietuviešu ebreju ģimenē. Vecāki Jākobs Dāvids un Eva (Ieva) Sīgala Sapīri audzinājusi Edvardu reliģiskā vidē, bērnībā iemācījies vācu valodu, bet valoda ģimenē bijusi jidišs. Edvarda bērnībā ģimene vairākas reizēs pārvācās uz dažādām Eiropas valstīm līdz no Anglijas pārvācās uz dzīvi Amerikā, kur mira Edvarda jaunākais brālis un vecāki drīz pēc tam izšķīrās.
…
