Šajā darbā plaši aplūkota Rietumu profesionālās mūzikas vēsturisko stilu attīstība no viduslaikiem un renesanses līdz barokam, klasicismam, romantismam, impresionismam, modernismam un 20.–21. gadsimta stilistiskajai daudzveidībai, pievēršoties tam, kā katrā laikmetā mainījās melodija, ritms, harmonija, faktūra, instrumentācija, skaņdarbu formas, komponista statuss un sabiedrības attieksme pret mūziku. Darba mērķis ir ne tikai nosaukt svarīgākos stilus un komponistus, bet arī analizēt, kādēļ konkrētais mūzikas stils radās tieši savā vēsturiskajā laikā, kā viens laikmets sagatavoja nākamo un kā senāku stilu iezīmes turpina pastāvēt mūsdienu akadēmiskajā, populārajā, kino, teātra un citā mūzikā.
