SECINĀJUMI
• Kopumā jāsecina, ka globālā finanšu krīze ir smagi ietekmējusi vairāku pasaules valstu ekonomiku, krīzes mērogu un no tās izrietošā pasaules ekonomikas lejupslīde ir lielāka, nekā gaidīts. Ražošanas apjoma kritums, nozīmīgs bezdarba pieaugums, budžeta deficīti, nestabilitāte finanšu tirgos un parādu krīze – ar visu to saskārās daudzu valstu iedzīvotāji, uzņēmēji un valdības. Krīzes pārvarēšanai pasaules mērogā bija iesaistīti milzīgi finanšu resursi.
• Jāsecina, ka pašreizējās finanšu krīzes izcelsme lielā mērā ir saistīta ar zemo banku regulāciju, kā rezultātā bankas bez jebkādas uzraudzības un kritiska aizdevumu izvērtēšanas procesa varēja izsniegt kredītus un tādējādi pastarpināti pakļaut riskam visu finanšu sistēmu kopumā.
• Jāsecina, ka, sabrūkot vienas no stiprākajām valstu (ASV) finanšu sistēmai, „domino efekta” iespaidā problēmas radās visā pasaulē, tai skaitā arī Latvijā, atmetot valsti attīstības ziņā vairākus gadus atpakaļ. Palielinājās bezdarbs, līdz ar to samazinot mājsaimniecību ienākumus, uz kuru pleciem gūlās liels kredītu slogs.
• Jāsecina, ka Finanšu krīze atstāja milzīgu ietekmi uz Latvijas bankas sektoru, ko visspilgtāk iezīmēja Parex bankas krīze. Parex bankas bijušie akcionāri nespēja novērst bankas likviditātes un kapitāla problēmas kā rezultātā Latvijas valdībai bija jāpieņem lēmums par bankas pārņemšanu, lai saglabātu stabilu Latvijas finanšu sistēmu. Galvenie Parex bankas krīzes cēloņi bija globālie satricinājumi finanšu tirgos, pastiprināta noguldījumu izņemšana no Parex baumu dēļ, ka arī Parex klientu finanšu resursu trūkuma ietekmē, it īpaši attiecībā uz Latvijas kaimiņvalstu rezidentiem.
…
