Автор:
Оценка:
Опубликованно: 08.09.2006.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 2 единиц
Ссылки: Использованы
  • Реферат 'Valsts būtība un pazīmes', 1.
  • Реферат 'Valsts būtība un pazīmes', 2.
  • Реферат 'Valsts būtība un pazīmes', 3.
  • Реферат 'Valsts būtība un pazīmes', 4.
  • Реферат 'Valsts būtība un pazīmes', 5.
  • Реферат 'Valsts būtība un pazīmes', 6.
  • Реферат 'Valsts būtība un pazīmes', 7.
  • Реферат 'Valsts būtība un pazīmes', 8.
  • Реферат 'Valsts būtība un pazīmes', 9.
  • Реферат 'Valsts būtība un pazīmes', 10.
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  Ievads    2
1.  Valsts būtība un galvenās valsts pazīmes    4
  Nobeigums    9
  Izmantotās literatūras saraksts    10
Фрагмент работы

Mitoloģiskā formā cilvēka apziņa jau senatnē savienoja pilnību, kārtību, taisnīgumu, labestību un likumību. Sevišķi stipras saites veidojās starp taisnīgumu un likumību. Transformēdamās tradīcijā, taisnīguma un tiesību organiskās vienības ideja cauri gadsimtiem saglabājusies līdz mūsdienām. Vēsturiski mainās galvenokārt priekšstati par tiesību avotu, izcelšanos un taisnīguma kritērijiem. Šo priekšstatu dažādība atspoguļojas daudzās mācībās par tiesībām. Starp tām bija arī tādas, kas nopietni ietekmēja tiesību zinātnes attīstību. To iespaidā, piemēram, radās tādas kategorijas, kā dabiskās tiesības- to tiesību un brīvību (arī principi, noteikumi, vērtības) kopums, kas it kā pienākas cilvēkam kā dabas būtnei neatkarīgi no konkrētajiem sociālajiem apstākļiem un valsts, kā arī pozitīvās tiesības, kas izpaužas valsts pieņemtās normās, t.i., likumdošanā un citos tiesību avotos. Progresīvā tiesību koncepcija radīja viedokli, saskaņā ar kuru tiesības ir normatīvi noformētais taisnīgums, kas nosaka tiesību saturu. Tiesību un taisnīguma vienības idejai, kas laika ziņā izrādījās tik noturīga, piemīt ļoti nozīmīga tieša un apslēpta jēga. (Tiešā nozīme saistīta ar to, ka taisnīgums ir tiesību satura būtiska sastāvdaļa). Ievadot taisnīgumu tiesību saturā un tādejādi veidā sabiedrības dzīves apritē mūsu priekšteči faktiski sāka pielietot tiesības kā sabiedrības dzīves pašregulācijas līdzekli, pie kam ar labestīgu orientāciju. Vienlaicīgi tika atklāts vēl viens produktīvs šīs izpratnes aspekts- sabiedriskās dzīves pašregulācijas saistība ar indivīda pašregulācijas spējām. Tikai nelaime tā, ka vairumā gadījumu tika izdarīts secinājums, ka cilvēks nav spējīgs uz tādu pašregulāciju, jo, visbiežāk tikai savas vēlēšanās, gribas un saprāta vadīts, viņš nevar kontrolēt savu rīcību, patstāvīgi uzlabot savu grēcīgo dabu, reglamentēt kaislības u.t.t., viņam ir nepieciešams kāds, kas to vadītu. Pēc marksistiski-ļeņiniskās hipotēzes pirmatnējās kopienas iekārta ir sabiedriski ekonomiska formācija, kas pastāvēja pirms šķiru, valsts un tiesību rašanās.…

Atlants