Apgūstot tiesību vēstures kursu, mēs pētām tiesību izcelšanos un analizējam to izcelšanos dažādos aspektos. Te var minēt vispārizglītojošo, akadēmisko, kā arī sociālo aspektu. It īpaši pēdējais aspekts ļauj saprast un analizēt tiesību izcelšanos.
Valsts un tiesības parādījās privātā īpašuma rašanās rezultātā, iedzīvotāji tika dalīti pēc to mantiskā stāvokļa. Noteicošais faktors bija mantas cenzs.
Nedaudz aplūkošu tiesību rašanos cēloņus. Par tādiem var uzskatīt: darba dalīšana, darba ražīguma pieaugums, produkcijas pārpalikumu rašanās, sabiedrības šķelšanās.
Šķirisko nesaskaņu saasināšanās rezultātā parašu tiesības pakāpeniski zaudēja savu nozīmi un to vietā nāca cits sabiedrisko attiecību regulētājs- "rakstītās" tiesības. Tiesību normas kļuva par valsts un valdošās šķiras gribas diktēšanas instrumentu un tās veidojās divējādi:
1)parašu tiesības pārveidojās un pielāgojās vispārējām prasībām;
2)valsts bija orgāns, kurš izdeva attiecīgas normas. Svarīga vieta te ir tiesu iestādēm, taču sākotnēji tiesību normas ļoti bija saistītas ar reliģiskajām un morāles normām.
Ar terminu "tiesības" mēs ikdienā sastopamies ļoti bieži. Parasti mēs to izmantojam, lai pasvītrotu kādas iespējas, kuras piemīt vai arī nepiemīt kādai personai.…
