Jebkuras sabīdrības darba rezultāts taisni ir atkarīgs no tā, kā šīs sabiedrība īsteno uzliktos uzdevumus un sasniedz noteiktus mērķus. Ņemot vērā to, ka cilvēki pēc savām psiholoģiskajām īpašībām ir ļoti atšķirīgi, katram ir savi mērķi, savi viedokļi, dažāda dzīves pieredze, atšķirīgs intelektuālais un izglītības līmenis, nerunājot jau par motīviem, vēlmēm, vecumu un dzimumu. Šī daudzejādība rada sadarbības un kopdzīves problēmas, līdz ar ko var uzdot jautājumu: vai ir iespējams dzīvot un veismīgi strādāt bez konfliktiem?
Runājot par kādu cilvēku grupu – sabiedrību, jāatzīst, ka vispār bez konfliktiem šī sabidrība eksistēt nevar. Ņemot vērā agrāko administratīvo-pavēlošo vadīšanas sistēmu, darbības sfērā konfliktu nebija. Darbojās princips: visi klusē un pilda to, kas ir pavēlēts. Bet tas tikai virspusē padarīja konfliktu neredzamu. Konflikts eksistēja sabiedrības iekšienē un galu galā tam bija jāizraujās arā, kas izraisīja smagas sekas.…
