Автор:
Оценка:
Опубликованно: 30.10.2009.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 1.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 2.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 3.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 4.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 5.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 6.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 7.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 8.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 9.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 10.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 11.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 12.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 13.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 14.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 15.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 16.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 17.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 18.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 19.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 20.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 21.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 22.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 23.
  • Реферат 'Ekonomiskais pamatojums un aprēķins tehnoloģiskajam procesam', 24.
Фрагмент работы

Maize ir viens no senākajiem pārtikas produktiem pasaulē. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka mūsu senči ēduši maizi jau vairāk nekā pirms 10 000 gadiem.
Sākumā cilvēki labību neaudzēja, bet tikai vāca graudus no savvaļas graudzālēm (mūsdienu izpratnē – vienkārši nezālēm). Graudus ēda nepārstrādātus, vēlāk tos saberza starp akmeņiem un sajauca ar ūdeni, iegūstot putru. Visbeidzot kāds cilvēks iedomājās graudus izcept. Graudi izrādījās gan garšīgāki, gan ilgāk uzglabājami, un, kad no putras izdevās izveidot ko līdzīgu plācenītim, sākās maizes cepšanas vēsture.
Rudzi un mieži ir vissenākā labība mūsu platuma grādos un tāpēc arī vispiemērotākā skarbajai ziemeļu dabai. Kvieši Latvijā izplatījās vēlāk, turklāt dažādu novadu zemes nekad nav devušas vienādi bagātas ražas – zemgaliešu galds vienmēr bijis bagātāk klāts nekā galdi zvejnieku būdiņās jūras krastā.
Latvieši cieņu rādījuši dažādām maizītēm – gan sūrajai klaušu pelavmaizei, gan bagātākajai baltmaizei, gan sklandu raušiem Kurzemē, gan karašām Zemgalē, gan plāceņiem Vidzemē, bet no sagrieztas vai sadrupinātas rupjmaizes, kas pārlieta ar avota ūdeni un saldināta ar medu, dzērvenēm, avenēm vai jāņogām, sanācis „biguzis”.
Visu neizšķir tikai tas, cik kvalitatīvas ir izmantotās izejvielas, zīmolu vadošajās pozīcijās spēj noturēt tikai produkts kopā ar vislabākajām pārtikas produktu sagatavošanas, apstrādes un iepakošanas metodēm. Tieši milti, ūdens, raugs un sāls ir maizes pamatizejvielas. Tās samīca mīklā, raudzē, tad sadala mazākos klaipiņos un cep. Lai kviešu maize būtu garšīgāka un ilgāk saglabātos svaiga, pievieno arī cukuru, taukvielas, piena produktus un citas izejvielas. Tikai un vienīgi rūgšanas laikā izdalās ogļskābā gāze, kā rezultātā mīkla palielinās apjomā un veidojas porains maizes mīkstums. Maizes apjoms ir atkarīgs gan no miltu īpašībām, gan mīklas mīcīšanas, rūgšanas un cepšanas procesiem.
Mūsdienu apstākļos ir iespēja rūgšanas procesu padarīt intensīvāku, un maizes ražotāji kviešu mīklai pievieno arī maizes uzlabotājus, kas ir vairāku pārtikas vielu un piedevu speciāli maisījumi. …

Коментарий автора
Atlants