Juridiska atbildība iestājas, pamatojoties tikai uz likumu un tikai par likuma (tiesību) normas pārkāpumu. Tā kā likums regulē notiek tas sabiedriskās attiecības, tad tikai šo, ar likumu aizsargāto attiecību pārkāpums izraisa juridisko atbildību, ja konkrēto sabiedrisko attiecību likums neaizsargā, tad tās pārkāpuma gadījumā juridiskā atbildība neiestāsies. Kā minēts iepriekš, juridiskā atbildība iestājas ne jau par katru sabiedrībā nosodāmu darbību. Piemēram, nodokļu samazināšana zināmā mērā ir sabiedriski nosodāma darbība, jo valsts budžets saņem mazāku finansējumu, tomēr, ja tas notiek likuma ietvaros, tad juridisko atbildību atbilstoši KK 148.' p. piemērot nevarēs.
2. Juridiskās atbildības apjoms ir noteikts likumā (likuma normā), līgumā vai tiek noteikts pēc tiesas ieskata. Likumdevējs ir noteicis, kādai ir jābūt juridiskajai atbildībai, tās apmēriem. Tas ir loti būtiski no trijiem aspektiem. Pirmkārt, lai izslēgtu ļaunprātību vai nepamatotu iedzīvošanos no cietušā puses. Otrkārt, lai tiesai atvieglotu atbildības apmēra noteikšanu. Treškārt, lai dotu iespēju personām, apsverot pārkāpuma smagumu, vienoties par juridiskās atbildības apjomu bez tiesas starpniecības.…
