Klonēšanai ir savas gaišās un tumšās puses. Tā spētu paildzināt cilvēka mūžu, jo ar klonētiem cilvēka orgāniem varētu aizstāt cilvēka slimos orgānus. Klonējot mājlopus, varētu novērst badu pasaulē, saražojot tik daudz gaļas, lai visiem pasaules cilvēkiem un ``dzīvniekiem tās pietiktu. Klonētie dzīvnieki un grauzēji varētu palīdzēt slimību atklāšanā, medikamentu izmēģināšanā uz tiem, tādā veidā paātrint medic;inas nozares attīstību, rodot iespēju zinātniekiem veikt visdažādākos laboratoriskos izmēģinājumus.
Taču klonēšanai ir saskatāmas ari tumšās puses. Būtisks ir ētikas jautājums, kas ir aktuāls lemjot par to, cik tālu klonēšanu var attīstīt un kādiem mērķiem to izmantot. Autora ieskatta nedrīkstētu pārkāpt ētikas robežu, t.i., jasaprot, ka cilvēka klonēšana, lai aizstātu kādu mirušu vai bojā gājušu cilvēku, būtu vērtējama kā ētikas pārkāpums, taču klonētu orgānu izmantošana slimu cilvēku ārstēšanai būtu vērtējama kā ētiska.
…
