Nobeigumā es vēlos izdarīt nelielus secinājumus – autors neapšaubāmi ir ņēmis vērā tā laika apstākļus un dzīvesveidu, jo pārsvarā šīs iezīmes atbilst ar romānā aprakstītajām iezīmēm, taču ir fakti, kas neapstiprinās, tādēļ rodas iespaids, ka autors nezināja vai negribēja savā darbā pieminēt šos faktus. Turpretī Ļevs Tolstojs piemin daudz faktus, kas nav minēti nevienā grāmatā par 19.gadsimta kultūru. Es uzskatu, ka Ļevs Tolstojs ir paveicis brīnumu – es nekad neesmu redzējusi nevienu vīrieti, kurš tik ideāli būtu izpratis sievietes iekšējo, cimperlīgo pasauli. Vronskis krāpa Annu tikai Annas iedomās, Anna, gaidot Vronski, izdomāja to, ko izdomā tikai sievietes no nekā, jo Annai nebija pamata domāt, ka Vronskis viņu krāptu. Taču, kā zināms, sievietes tā dara uzmanības trūkuma dēļ vai tad, ja jūtas nemīlētas un nenovērtētas. Taču, runājot par sievietes vērtību tajos laikos, es uzzināju daudz jauna, piemēram, par portreta īpatnību vai to, ka sievietes laulības dzīvē bija tik nevarīgas un bez tiesībām. Esmu pateicīga, ka šis laiks no mūsu dzīves ir aizgājis – ka sievietes ir balsstiesīgas, ka sievietes tiek vērtētas augstāk nekā tad. …
