Laura iegūst vēlmi būt atkal sievišķīga. Beidzot viņa smaida un jūtās labi pa ilgiem laikiem. Jūtas pret Rūdolfu maina viņu, bet uz neilgu brīdi. Viņa sev vienmēr spēj par kaut ko pārmest, pat tad, kad tas nav nozīmīgi un būtiski. Viņa nespēj atteikties no jaunā jūtu sabangojuma, nespēj nedomāt par Rūdolfu. Viņas dzīvē beidzot parādās krāsas, mīlestība, jūtas pret cilvēku. Viņa iegūst mirkli laimes, kuru jau sen viņa ir gaidījusi un gribējusi savā dzīvē. Vasaras pēcpusdienā viss pelēkais pēc lietainā rīta pārvērtās par varavīksni, bet vakarā, kad saule norietēja, atkal uzlija lietus.…
